Kaliṅgarasutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:

“bhikkhavo”ti.

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.

Bhagavā etadavoca:

“Kaliṅgarūpadhānā, bhikkhave, etarahi licchavī viharanti appamattā ātāpino upāsanasmiṁ.

Tesaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto na labhati otāraṁ na labhati ārammaṇaṁ.

Bhavissanti, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ licchavī sukhumālā mudutalunahatthapādā

te mudukāsu seyyāsu tūlabibbohanāsu yāvasūriyuggamanā seyyaṁ kappissanti.

Tesaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto lacchati otāraṁ lacchati ārammaṇaṁ.

Kaliṅgarūpadhānā, bhikkhave, etarahi bhikkhū viharanti appamattā ātāpino padhānasmiṁ.

Tesaṁ māro pāpimā na labhati otāraṁ na labhati ārammaṇaṁ.

Bhavissanti, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ bhikkhū sukhumā mudutalunahatthapādā.

Te mudukāsu seyyāsu tūlabibbohanāsu yāvasūriyuggamanā seyyaṁ kappissanti.

Tesaṁ māro pāpimā lacchati otāraṁ lacchati ārammaṇaṁ.

Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ:

‘kaliṅgarūpadhānā viharissāma appamattā ātāpino padhānasmin’ti.

Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Aṭṭhamaṁ.