Dutiyasukhasutta
Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake.
Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:
“Kiṁ nu kho, āvuso, sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye sukhaṁ, kiṁ dukkhan”ti?
“Anabhirati kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkhā, abhirati sukhā.
Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
gacchantopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati,
ṭhitopi …
nisinnopi …
sayānopi …
gāmagatopi …
araññagatopi …
rukkhamūlagatopi …
suññāgāragatopi …
abbhokāsagatopi …
bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati.
Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ.
Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
gacchantopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati,
ṭhitopi …
nisinnopi …
sayānopi …
gāmagatopi …
araññagatopi …
rukkhamūlagatopi …
suññāgāragatopi …
abbhokāsagatopi …
bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati.
Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhan”ti.
Chaṭṭhaṁ.
