Pañcamavagga

Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ:

“Tisso imā, bhikkhave, kāmūpapattiyo.

Katamā tisso?

Paccupaṭṭhitakāmā, nimmānaratino, paranimmitavasavattino—

imā kho, bhikkhave, tisso kāmūpapattiyo”ti.

Etamatthaṁ bhagavā avoca.

Tatthetaṁ iti vuccati:

“Paccupaṭṭhitakāmā ca,

ye devā vasavattino;

Nimmānaratino devā,

ye caññe kāmabhogino;

Itthabhāvaññathābhāvaṁ,

saṁsāraṁ nātivattare.

Etamādīnavaṁ ñatvā,

kāmabhogesu paṇḍito;

Sabbe pariccaje kāme,

ye dibbā ye ca mānusā.

Piyarūpasātagadhitaṁ,

chetvā sotaṁ duraccayaṁ;

Asesaṁ parinibbanti,

asesaṁ dukkhamaccaguṁ.

Ariyaddasā vedaguno,

sammadaññāya paṇḍitā;

Jātikkhayamabhiññāya,

nāgacchanti punabbhavan”ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti.

Chaṭṭhaṁ.