Tatiyavagga

Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ:

“Tīṇimāni, bhikkhave, sukhāni patthayamāno sīlaṁ rakkheyya paṇḍito.

Katamāni tīṇi?

Pasaṁsā me āgacchatūti sīlaṁ rakkheyya paṇḍito, bhogā me uppajjantūti sīlaṁ rakkheyya paṇḍito, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmīti sīlaṁ rakkheyya paṇḍito.

Imāni kho, bhikkhave, tīṇi sukhāni patthayamāno sīlaṁ rakkheyya paṇḍito”ti.

Etamatthaṁ bhagavā avoca.

Tatthetaṁ iti vuccati:

“Sīlaṁ rakkheyya medhāvī,

patthayāno tayo sukhe;

Pasaṁsaṁ vittalābhañca,

pecca sagge pamodanaṁ.

Akarontopi ce pāpaṁ,

karontamupasevati;

Saṅkiyo hoti pāpasmiṁ,

avaṇṇo cassa rūhati.

Yādisaṁ kurute mittaṁ,

yādisaṁ cūpasevati;

Sa ve tādisako hoti,

sahavāso hi tādiso.

Sevamāno sevamānaṁ,

samphuṭṭho samphusaṁ paraṁ;

Saro diddho kalāpaṁva,

alittamupalimpati;

Upalepabhayā dhīro,

neva pāpasakhā siyā.

Pūtimacchaṁ kusaggena,

yo naro upanayhati;

Kusāpi pūti vāyanti,

evaṁ bālūpasevanā.

Tagarañca palāsena,

yo naro upanayhati;

Pattāpi surabhi vāyanti,

evaṁ dhīrūpasevanā.

Tasmā pattapuṭasseva,

ñatvā sampākamattano;

Asante nupaseveyya,

sante seveyya paṇḍito;

Asanto nirayaṁ nenti,

santo pāpenti suggatin”ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti.

Sattamaṁ.