Vasalasutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi.

Tena kho pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesane aggi pajjalito hoti āhuti paggahitā.

Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami.

Addasā kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ.

Disvāna bhagavantaṁ etadavoca:

“tatreva, muṇḍaka;

tatreva, samaṇaka;

tatreva, vasalaka, tiṭṭhāhī”ti.

Evaṁ vutte, bhagavā aggikabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:

“jānāsi pana tvaṁ, brāhmaṇa, vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhamme”ti?

“Na khvāhaṁ, bho gotama, jānāmi vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhamme;

sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu, yathāhaṁ jāneyyaṁ vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhamme”ti.

“Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, bho”ti kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato paccassosi.

Bhagavā etadavoca:

“Kodhano upanāhī ca,

pāpamakkhī ca yo naro;

Vipannadiṭṭhi māyāvī,

taṁ jaññā vasalo iti.

Ekajaṁ vā dvijaṁ vāpi,

yodha pāṇaṁ vihiṁsati;

Yassa pāṇe dayā natthi,

taṁ jaññā vasalo iti.

Yo hanti parirundhati,

gāmāni nigamāni ca;

Niggāhako samaññāto,

taṁ jaññā vasalo iti.

Gāme vā yadi vā raññe,

yaṁ paresaṁ mamāyitaṁ;

Theyyā adinnamādeti,

taṁ jaññā vasalo iti.

Yo have iṇamādāya,

cujjamāno palāyati;

Na hi te iṇamatthīti,

taṁ jaññā vasalo iti.

Yo ve kiñcikkhakamyatā,

panthasmiṁ vajantaṁ janaṁ;

Hantvā kiñcikkhamādeti,

taṁ jaññā vasalo iti.

Attahetu parahetu,

dhanahetu ca yo naro;

Sakkhipuṭṭho musā brūti,

taṁ jaññā vasalo iti.

Yo ñātīnaṁ sakhīnaṁ vā,

dāresu paṭidissati;

Sāhasā sampiyena vā,

taṁ jaññā vasalo iti.

Yo mātaraṁ pitaraṁ vā,

jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ;

Pahu santo na bharati,

taṁ jaññā vasalo iti.

Yo mātaraṁ pitaraṁ vā,

Bhātaraṁ bhaginiṁ sasuṁ;

Hanti roseti vācāya,

Taṁ jaññā vasalo iti.

Yo atthaṁ pucchito santo,

Anatthamanusāsati;

Paṭicchannena manteti,

Taṁ jaññā vasalo iti.

Yo katvā pāpakaṁ kammaṁ,

Mā maṁ jaññāti icchati;

Yo paṭicchannakammanto,

Taṁ jaññā vasalo iti.

Yo ve parakulaṁ gantvā,

Bhutvāna sucibhojanaṁ;

Āgataṁ nappaṭipūjeti,

Taṁ jaññā vasalo iti.

Yo brāhmaṇaṁ samaṇaṁ vā,

Aññaṁ vāpi vanibbakaṁ;

Musāvādena vañceti,

Taṁ jaññā vasalo iti.

Yo brāhmaṇaṁ samaṇaṁ vā,

Bhattakāle upaṭṭhite;

Roseti vācā na ca deti,

Taṁ jaññā vasalo iti.

Asataṁ yodha pabrūti,

Mohena paliguṇṭhito;

Kiñcikkhaṁ nijigīsāno,

Taṁ jaññā vasalo iti.

Yo cattānaṁ samukkaṁse,

Pare ca mavajānāti;

Nihīno sena mānena,

Taṁ jaññā vasalo iti.

Rosako kadariyo ca,

Pāpiccho maccharī saṭho;

Ahiriko anottappī,

Taṁ jaññā vasalo iti.

Yo buddhaṁ paribhāsati,

Atha vā tassa sāvakaṁ;

Paribbājaṁ gahaṭṭhaṁ vā,

Taṁ jaññā vasalo iti.

Yo ve anarahaṁ santo,

Arahaṁ paṭijānāti;

Coro sabrahmake loke,

Eso kho vasalādhamo;

Ete kho vasalā vuttā,

Mayā yete pakāsitā.

Na jaccā vasalo hoti,

Na jaccā hoti brāhmaṇo;

Kammunā vasalo hoti,

Kammunā hoti brāhmaṇo.

Tadamināpi jānātha,

Yathāmedaṁ nidassanaṁ;

Caṇḍālaputto sopāko,

Mātaṅgo iti vissuto.

So yasaṁ paramaṁ patto,

Mātaṅgo yaṁ sudullabhaṁ;

Āgacchuṁ tassupaṭṭhānaṁ,

Khattiyā brāhmaṇā bahū.

Devayānaṁ abhiruyha,

Virajaṁ so mahāpathaṁ;

Kāmarāgaṁ virājetvā,

Brahmalokūpago ahu;

Na naṁ jāti nivāresi,

Brahmalokūpapattiyā.

Ajjhāyakakule jātā,

Brāhmaṇā mantabandhavā;

Te ca pāpesu kammesu,

Abhiṇhamupadissare.

Diṭṭheva dhamme gārayhā,

Samparāye ca duggati;

Na ne jāti nivāreti,

Duggatyā garahāya vā.

Na jaccā vasalo hoti,

Na jaccā hoti brāhmaṇo;

Kammunā vasalo hoti,

Kammunā hoti brāhmaṇo”ti.

Evaṁ vutte, aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:

“abhikkantaṁ, bho gotama …pe…

upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Vasalasuttaṁ sattamaṁ.