Purābhedasutta

“Kathaṁdassī kathaṁsīlo,

upasantoti vuccati;

Taṁ me gotama pabrūhi,

pucchito uttamaṁ naraṁ”.

“Vītataṇho purā bhedā,

(iti bhagavā)

Pubbamantamanissito;

Vemajjhe nupasaṅkheyyo,

Tassa natthi purakkhataṁ.

Akkodhano asantāsī,

avikatthī akukkuco;

Mantabhāṇī anuddhato,

sa ve vācāyato muni.

Nirāsatti anāgate,

atītaṁ nānusocati;

Vivekadassī phassesu,

diṭṭhīsu ca na nīyati.

Patilīno akuhako,

apihālu amaccharī;

Appagabbho ajeguccho,

pesuṇeyye ca no yuto.

Sātiyesu anassāvī,

atimāne ca no yuto;

Saṇho ca paṭibhānavā,

na saddho na virajjati.

Lābhakamyā na sikkhati,

alābhe ca na kuppati;

Aviruddho ca taṇhāya,

rasesu nānugijjhati.

Upekkhako sadā sato,

na loke maññate samaṁ;

Na visesī na nīceyyo,

tassa no santi ussadā.

Yassa nissayanā natthi,

ñatvā dhammaṁ anissito;

Bhavāya vibhavāya vā,

taṇhā yassa na vijjati.

Taṁ brūmi upasantoti,

Kāmesu anapekkhinaṁ;

Ganthā tassa na vijjanti,

Atarī so visattikaṁ.

Na tassa puttā pasavo,

Khettaṁ vatthuñca vijjati;

Attā vāpi nirattā vā,

Na tasmiṁ upalabbhati.

Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā,

Atho samaṇabrāhmaṇā;

Taṁ tassa apurakkhataṁ,

Tasmā vādesu nejati.

Vītagedho amaccharī,

Na ussesu vadate muni;

Na samesu na omesu,

Kappaṁ neti akappiyo.

Yassa loke sakaṁ natthi,

Asatā ca na socati;

Dhammesu ca na gacchati,

Sa ve santoti vuccatī”ti.

Purābhedasuttaṁ dasamaṁ.