Mettagūmāṇavapucchā

“Pucchāmi taṁ bhagavā brūhi me taṁ,

(iccāyasmā mettagū)

Maññāmi taṁ vedaguṁ bhāvitattaṁ;

Kuto nu dukkhā samudāgatā ime,

Ye keci lokasmimanekarūpā”.

“Dukkhassa ve maṁ pabhavaṁ apucchasi,

(mettagūti bhagavā)

Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ;

Upadhinidānā pabhavanti dukkhā,

Ye keci lokasmimanekarūpā.

Yo ve avidvā upadhiṁ karoti,

Punappunaṁ dukkhamupeti mando;

Tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirā,

Dukkhassa jātippabhavānupassī”.

“Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no,

Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi;

Kathaṁ nu dhīrā vitaranti oghaṁ,

Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca;

Taṁ me muni sādhu viyākarohi,

Tathā hi te vidito esa dhammo”.

“Kittayissāmi te dhammaṁ,

(mettagūti bhagavā)

Diṭṭhe dhamme anītihaṁ;

Yaṁ viditvā sato caraṁ,

Tare loke visattikaṁ”.

“Tañcāhaṁ abhinandāmi,

mahesi dhammamuttamaṁ;

Yaṁ viditvā sato caraṁ,

tare loke visattikaṁ”.

“Yaṁ kiñci sampajānāsi,

(mettagūti bhagavā)

Uddhaṁ adho tiriyañcāpi majjhe;

Etesu nandiñca nivesanañca,

Panujja viññāṇaṁ bhave na tiṭṭhe.

Evaṁvihārī sato appamatto,

Bhikkhu caraṁ hitvā mamāyitāni;

Jātiṁ jaraṁ sokapariddavañca,

Idheva vidvā pajaheyya dukkhaṁ”.

“Etābhinandāmi vaco mahesino,

Sukittitaṁ gotamanūpadhīkaṁ;

Addhā hi bhagavā pahāsi dukkhaṁ,

Tathā hi te vidito esa dhammo.

Te cāpi nūnappajaheyyu dukkhaṁ,

Ye tvaṁ muni aṭṭhitaṁ ovadeyya;

Taṁ taṁ namassāmi samecca nāga,

Appeva maṁ bhagavā aṭṭhitaṁ ovadeyya”.

“Yaṁ brāhmaṇaṁ vedagumābhijaññā,

Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ;

Addhā hi so oghamimaṁ atāri,

Tiṇṇo ca pāraṁ akhilo akaṅkho.

Vidvā ca yo vedagū naro idha,

Bhavābhave saṅgamimaṁ visajja;

So vītataṇho anīgho nirāso,

Atāri so jātijaranti brūmī”ti.

Mettagūmāṇavapucchā catutthī.