Paṭhamavagga
“Vivittaṁ appanigghosaṁ,
vāḷamiganisevitaṁ;
Seve senāsanaṁ bhikkhu,
paṭisallānakāraṇā.
Saṅkārapuñjā āhatvā,
susānā rathiyāhi ca;
Tato saṅghāṭikaṁ katvā,
lūkhaṁ dhāreyya cīvaraṁ.
Nīcaṁ manaṁ karitvāna,
sapadānaṁ kulā kulaṁ;
Piṇḍikāya care bhikkhu,
guttadvāro susaṁvuto.
Lūkhenapi vā santusse,
nāññaṁ patthe rasaṁ bahuṁ;
Rasesu anugiddhassa,
jhāne na ramatī mano.
Appiccho ceva santuṭṭho,
pavivitto vase muni;
Asaṁsaṭṭho gahaṭṭhehi,
anāgārehi cūbhayaṁ.
Yathā jaḷo va mūgo va,
attānaṁ dassaye tathā;
Nātivelaṁ sambhāseyya,
saṅghamajjhamhi paṇḍito.
Na so upavade kañci,
upaghātaṁ vivajjaye;
Saṁvuto pātimokkhasmiṁ,
mattaññū cassa bhojane.
Suggahītanimittassa,
cittassuppādakovido;
Samathaṁ anuyuñjeyya,
kālena ca vipassanaṁ.
Vīriyasātaccasampanno,
yuttayogo sadā siyā;
Na ca appatvā dukkhantaṁ,
vissāsaṁ eyya paṇḍito.
Evaṁ viharamānassa,
suddhikāmassa bhikkhuno;
Khīyanti āsavā sabbe,
nibbutiñcādhigacchatī”ti.
… Upaseno vaṅgantaputto thero ….