Paṭhamavagga
“Nīce kulamhi jātohaṁ,
daliddo appabhojano;
Hīnakammaṁ mamaṁ āsi,
ahosiṁ pupphachaḍḍako.
Jigucchito manussānaṁ,
paribhūto ca vambhito;
Nīcaṁ manaṁ karitvāna,
vandissaṁ bahukaṁ janaṁ.
Athaddasāsiṁ sambuddhaṁ,
bhikkhusaṅghapurakkhataṁ;
Pavisantaṁ mahāvīraṁ,
magadhānaṁ puruttamaṁ.
Nikkhipitvāna byābhaṅgiṁ,
vandituṁ upasaṅkamiṁ;
Mameva anukampāya,
aṭṭhāsi purisuttamo.
Vanditvā satthuno pāde,
ekamantaṁ ṭhito tadā;
Pabbajjaṁ ahamāyāciṁ,
sabbasattānamuttamaṁ.
Tato kāruṇiko satthā,
sabbalokānukampako;
‘Ehi bhikkhū’ti maṁ āha,
sā me āsūpasampadā.
Sohaṁ eko araññasmiṁ,
viharanto atandito;
Akāsiṁ satthu vacanaṁ,
yathā maṁ ovadī jino.
Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ,
Pubbajātimanussariṁ;
Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ,
Dibbacakkhuṁ visodhayiṁ;
Rattiyā pacchime yāme,
Tamokhandhaṁ padālayiṁ.
Tato ratyā vivasāne,
sūriyassuggamanaṁ pati;
Indo brahmā ca āgantvā,
maṁ namassiṁsu pañjalī.
‘Namo te purisājañña,
namo te purisuttama;
Yassa te āsavā khīṇā,
dakkhiṇeyyosi mārisa’.
Tato disvāna maṁ satthā,
devasaṅghapurakkhataṁ;
Sitaṁ pātukaritvāna,
imamatthaṁ abhāsatha.
‘Tapena brahmacariyena,
saṁyamena damena ca;
Etena brāhmaṇo hoti,
etaṁ brāhmaṇamuttaman’”ti.
… Sunīto thero …
Dvādasakanipāto niṭṭhito.
Tatruddānaṁ
Sīlavā ca sunīto ca,
therā dve te mahiddhikā;
Dvādasamhi nipātamhi,
gāthāyo catuvīsatīti.