Subhākammāradhītutherīgāthā
“Daharāhaṁ suddhavasanā,
yaṁ pure dhammamassuṇiṁ;
Tassā me appamattāya,
saccābhisamayo ahu.
Tatohaṁ sabbakāmesu,
bhusaṁ aratimajjhagaṁ;
Sakkāyasmiṁ bhayaṁ disvā,
nekkhammameva pīhaye.
Hitvānahaṁ ñātigaṇaṁ,
dāsakammakarāni ca;
Gāmakhettāni phītāni,
ramaṇīye pamodite.
Pahāyahaṁ pabbajitā,
sāpateyyamanappakaṁ;
Evaṁ saddhāya nikkhamma,
saddhamme suppavedite.
Netaṁ assa patirūpaṁ,
Ākiñcaññañhi patthaye;
Yo jātarūpaṁ rajataṁ,
Chaḍḍetvā punarāgame.
Rajataṁ jātarūpaṁ vā,
na bodhāya na santiyā;
Netaṁ samaṇasāruppaṁ,
na etaṁ ariyaddhanaṁ.
Lobhanaṁ madanañcetaṁ,
mohanaṁ rajavaḍḍhanaṁ;
Sāsaṅkaṁ bahuāyāsaṁ,
natthi cettha dhuvaṁ ṭhiti.
Ettha rattā pamattā ca,
saṅkiliṭṭhamanā narā;
Aññamaññena byāruddhā,
puthu kubbanti medhagaṁ.
Vadho bandho parikleso,
jāni sokapariddavo;
Kāmesu adhipannānaṁ,
dissate byasanaṁ bahuṁ.
Taṁ maṁ ñātī amittāva,
kiṁ vo kāmesu yuñjatha;
Jānātha maṁ pabbajitaṁ,
kāmesu bhayadassiniṁ.
Na hiraññasuvaṇṇena,
parikkhīyanti āsavā;
Amittā vadhakā kāmā,
sapattā sallabandhanā.
Taṁ maṁ ñātī amittāva,
kiṁ vo kāmesu yuñjatha;
Jānātha maṁ pabbajitaṁ,
muṇḍaṁ saṅghāṭipārutaṁ.
Uttiṭṭhapiṇḍo uñcho ca,
paṁsukūlañca cīvaraṁ;
Etaṁ kho mama sāruppaṁ,
anagārūpanissayo.
Vantā mahesīhi kāmā,
ye dibbā ye ca mānusā;
Khemaṭṭhāne vimuttā te,
pattā te acalaṁ sukhaṁ.
Māhaṁ kāmehi saṅgacchiṁ,
yesu tāṇaṁ na vijjati;
Amittā vadhakā kāmā,
aggikkhandhūpamā dukhā.
Paripantho esa bhayo,
savighāto sakaṇṭako;
Gedho suvisamo ceso,
mahanto mohanāmukho.
Upasaggo bhīmarūpo,
kāmā sappasirūpamā;
Ye bālā abhinandanti,
andhabhūtā puthujjanā.
Kāmapaṅkena sattā hi,
bahū loke aviddasū;
Pariyantaṁ na jānanti,
jātiyā maraṇassa ca.
Duggatigamanaṁ maggaṁ,
manussā kāmahetukaṁ;
Bahuṁ ve paṭipajjanti,
attano rogamāvahaṁ.
Evaṁ amittajananā,
tāpanā saṅkilesikā;
Lokāmisā bandhanīyā,
kāmā maraṇabandhanā.
Ummādanā ullapanā,
kāmā cittappamaddino;
Sattānaṁ saṅkilesāya,
khippaṁ mārena oḍḍitaṁ.
Anantādīnavā kāmā,
bahudukkhā mahāvisā;
Appassādā raṇakarā,
sukkapakkhavisosanā.
Sāhaṁ etādisaṁ katvā,
byasanaṁ kāmahetukaṁ;
Na taṁ paccāgamissāmi,
nibbānābhiratā sadā.
Raṇaṁ karitvā kāmānaṁ,
sītibhāvābhikaṅkhinī;
Appamattā vihassāmi,
sabbasaṁyojanakkhaye.
Asokaṁ virajaṁ khemaṁ,
ariyaṭṭhaṅgikaṁ ujuṁ;
Taṁ maggaṁ anugacchāmi,
yena tiṇṇā mahesino”.
“Imaṁ passatha dhammaṭṭhaṁ,
subhaṁ kammāradhītaraṁ;
Anejaṁ upasampajja,
rukkhamūlamhi jhāyati.
Ajjaṭṭhamī pabbajitā,
saddhā saddhammasobhanā;
Vinītuppalavaṇṇāya,
tevijjā maccuhāyinī.
Sāyaṁ bhujissā anaṇā,
bhikkhunī bhāvitindriyā;
Sabbayogavisaṁyuttā,
katakiccā anāsavā”.
Taṁ sakko devasaṅghena,
upasaṅkamma iddhiyā;
Namassati bhūtapati,
subhaṁ kammāradhītaranti.
… Subhā kammāradhītā therī ….
Vīsatinipāto niṭṭhito.