Yakkhapahārasutta
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno kapotakandarāyaṁ viharanti.
Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinno hoti aññataraṁ samādhiṁ samāpajjitvā.
Tena kho pana samayena dve yakkhā sahāyakā uttarāya disāya dakkhiṇaṁ disaṁ gacchanti kenacideva karaṇīyena.
Addasaṁsu kho te yakkhā āyasmantaṁ sāriputtaṁ juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinnaṁ.
Disvāna eko yakkho dutiyaṁ yakkhaṁ etadavoca:
“paṭibhāti maṁ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṁ dātun”ti.
Evaṁ vutte, so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca:
“alaṁ, samma, mā samaṇaṁ āsādesi.
Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo”ti.
Dutiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca:
“paṭibhāti maṁ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṁ dātun”ti.
Dutiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca:
“alaṁ, samma, mā samaṇaṁ āsādesi.
Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo”ti.
Tatiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca:
“paṭibhāti maṁ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṁ dātun”ti.
Tatiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca:
“alaṁ, samma, mā samaṇaṁ āsādesi.
Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo”ti.
Atha kho so yakkho taṁ yakkhaṁ anādiyitvā āyasmato sāriputtattherassa sīse pahāraṁ adāsi.
Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṁ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṁ vā nāgaṁ osādeyya, mahantaṁ vā pabbatakūṭaṁ padāleyya.
Atha ca pana so yakkho “ḍayhāmi ḍayhāmī”ti vatvā tattheva mahānirayaṁ apatāsi.
Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tena yakkhena āyasmato sāriputtattherassa sīse pahāraṁ dīyamānaṁ.
Disvā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:
“kacci te, āvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci na kiñci dukkhan”ti?
“Khamanīyaṁ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṁ me, āvuso moggallāna;
api ca me sīsaṁ thokaṁ dukkhan”ti.
“Acchariyaṁ, āvuso sāriputta, abbhutaṁ, āvuso sāriputta.
Yāva mahiddhiko āyasmā sāriputto mahānubhāvo.
Idha te, āvuso sāriputta, aññataro yakkho sīse pahāraṁ adāsi.
Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṁ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṁ vā nāgaṁ osādeyya, mahantaṁ vā pabbatakūṭaṁ padāleyya, atha ca panāyasmā sāriputto evamāha:
‘khamanīyaṁ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṁ me, āvuso moggallāna;
api ca me sīsaṁ thokaṁ dukkhan’”ti.
“Acchariyaṁ, āvuso moggallāna, abbhutaṁ, āvuso moggallāna.
Yāva mahiddhiko āyasmā mahāmoggallāno mahānubhāvo yatra hi nāma yakkhampi passissati.
Mayaṁ panetarahi paṁsupisācakampi na passāmā”ti.
Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya tesaṁ ubhinnaṁ mahānāgānaṁ imaṁ evarūpaṁ kathāsallāpaṁ.
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
“Yassa selūpamaṁ cittaṁ,
ṭhitaṁ nānupakampati;
Virattaṁ rajanīyesu,
kopaneyye na kuppati;
Yassevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ,
kuto taṁ dukkhamessatī”ti.
Catutthaṁ.
