Appāyukasutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:

“acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante.

Yāva appāyukā hi, bhante, bhagavato mātā ahosi, sattāhajāte bhagavati bhagavato mātā kālamakāsi, tusitaṁ kāyaṁ upapajjī”ti.

“Evametaṁ, ānanda, appāyukā hi, ānanda, bodhisattamātaro honti.

Sattāhajātesu bodhisattesu bodhisattamātaro kālaṁ karonti, tusitaṁ kāyaṁ upapajjantī”ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

“Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi,

Sabbe gamissanti pahāya dehaṁ;

Taṁ sabbajāniṁ kusalo viditvā,

Ātāpiyo brahmacariyaṁ careyyā”ti.

Dutiyaṁ.