Visākhāsutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.

Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā nattā kālaṅkatā hoti piyā manāpā.

Atha kho visākhā migāramātā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca:

“Handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā”ti?

“Nattā me, bhante, piyā manāpā kālaṅkatā.

Tenāhaṁ allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā”ti.

“Iccheyyāsi tvaṁ, visākhe, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā”ti?

“Iccheyyāhaṁ, bhagavā, yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā”ti.

“Kīvabahukā pana, visākhe, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karontī”ti?

“Dasapi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karonti;

navapi, bhante …

aṭṭhapi, bhante …

sattapi, bhante …

chapi, bhante …

pañcapi, bhante …

cattāropi, bhante …

tīṇipi, bhante …

dvepi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṁ kālaṁ karonti.

Ekopi, bhante, sāvatthiyā manusso devasikaṁ kālaṁ karoti.

Avivittā, bhante, sāvatthi manussehi kālaṁ karontehī”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, visākhe, api nu tvaṁ kadāci karahaci anallavatthā vā bhaveyyāsi anallakesā vā”ti?

“No hetaṁ, bhante.

Alaṁ me, bhante, tāva bahukehi puttehi ca nattārehi cā”ti.

“Yesaṁ kho, visākhe, sataṁ piyāni, sataṁ tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ navuti piyāni, navuti tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ asīti piyāni, asīti tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ sattati piyāni, sattati tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ saṭṭhi piyāni, saṭṭhi tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ paññāsaṁ piyāni, paññāsaṁ tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ cattārīsaṁ piyāni, cattārīsaṁ tesaṁ dukkhāni,

yesaṁ tiṁsaṁ piyāni, tiṁsaṁ tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ vīsati piyāni, vīsati tesaṁ dukkhāni,

yesaṁ dasa piyāni, dasa tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ nava piyāni, nava tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ aṭṭha piyāni, aṭṭha tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ satta piyāni, satta tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ cha piyāni, cha tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ pañca piyāni, pañca tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ cattāri piyāni, cattāri tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ tīṇi piyāni, tīṇi tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ dve piyāni, dve tesaṁ dukkhāni;

yesaṁ ekaṁ piyaṁ, ekaṁ tesaṁ dukkhaṁ;

yesaṁ natthi piyaṁ, natthi tesaṁ dukkhaṁ, asokā te virajā anupāyāsāti vadāmī”ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

“Ye keci sokā paridevitā vā,

Dukkhā va lokasmimanekarūpā;

Piyaṁ paṭiccappabhavanti ete,

Piye asante na bhavanti ete.

Tasmā hi te sukhino vītasokā,

Yesaṁ piyaṁ natthi kuhiñci loke;

Tasmā asokaṁ virajaṁ patthayāno,

Piyaṁ na kayirātha kuhiñci loke”ti.

Aṭṭhamaṁ.