Samiddhisutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme.

Atha kho āyasmā samiddhi rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ.

Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.

Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ tapodaṁ obhāsetvā yena āyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṁ ṭhitā āyasmantaṁ samiddhiṁ gāthāya ajjhabhāsi:

“Abhutvā bhikkhasi bhikkhu,

na hi bhutvāna bhikkhasi;

Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu,

mā taṁ kālo upaccagā”ti.

“Kālaṁ vohaṁ na jānāmi,

channo kālo na dissati;

Tasmā abhutvā bhikkhāmi,

mā maṁ kālo upaccagā”ti.

Atha kho sā devatā pathaviyaṁ patiṭṭhahitvā āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca:

“daharo tvaṁ, bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu.

Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme;

mā sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvī”ti.

“Na khvāhaṁ, āvuso, sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvāmi.

Kālikañca khvāhaṁ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṁ anudhāvāmi.

Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo.

Sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti.

“Kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo?

Kathaṁ sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti?

“Ahaṁ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ.

Na tāhaṁ sakkomi vitthārena ācikkhituṁ.

Ayaṁ so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme.

Taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccha.

Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāsī”ti.

“Na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṁ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto.

Sace kho tvaṁ, bhikkhu, taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā”ti.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā samiddhi tassā devatāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṁ etadavoca:

“Idhāhaṁ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkamiṁ gattāni parisiñcituṁ.

Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṁ gattāni pubbāpayamāno.

Atha kho, bhante, aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ tapodaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṁ ṭhitā imāya gāthāya ajjhabhāsi:

‘Abhutvā bhikkhasi bhikkhu,

na hi bhutvāna bhikkhasi;

Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu,

mā taṁ kālo upaccagā’ti.

Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, taṁ devataṁ gāthāya paccabhāsiṁ:

‘Kālaṁ vohaṁ na jānāmi,

channo kālo na dissati;

Tasmā abhutvā bhikkhāmi,

mā maṁ kālo upaccagā’ti.

Atha kho, bhante, sā devatā pathaviyaṁ patiṭṭhahitvā maṁ etadavoca:

‘daharo tvaṁ, bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu.

Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme;

mā sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvī’ti.

Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, taṁ devataṁ etadavocaṁ:

‘na khvāhaṁ, āvuso, sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvāmi;

kālikañca khvāhaṁ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṁ anudhāvāmi.

Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo.

Sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti.

Evaṁ vutte, bhante, sā devatā maṁ etadavoca:

‘kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo?

Kathaṁ sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti?

Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, taṁ devataṁ etadavocaṁ:

‘ahaṁ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ, na tāhaṁ sakkomi vitthārena ācikkhituṁ.

Ayaṁ so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme.

Taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccha.

Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāsī’ti.

Evaṁ vutte, bhante, sā devatā maṁ etadavoca:

‘na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṁ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto.

Sace kho tvaṁ, bhikkhu, taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’ti.

Sace, bhante, tassā devatāya saccaṁ vacanaṁ, idheva sā devatā avidūre”ti.

Evaṁ vutte, sā devatā āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca:

“puccha, bhikkhu, puccha, bhikkhu, yamahaṁ anuppattā”ti.

Atha kho bhagavā taṁ devataṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

“Akkheyyasaññino sattā,

akkheyyasmiṁ patiṭṭhitā;

Akkheyyaṁ apariññāya,

yogamāyanti maccuno.

Akkheyyañca pariññāya,

Akkhātāraṁ na maññati;

Tañhi tassa na hotīti,

Yena naṁ vajjā na tassa atthi;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā”ti.

“Na khvāhaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi.

Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ jāneyyan”ti.

“Samo visesī uda vā nihīno,

Yo maññatī so vivadetha tena;

Tīsu vidhāsu avikampamāno,

Samo visesīti na tassa hoti;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā”ti.

“Imassapi khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa na vitthārena atthaṁ ājānāmi.

Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ jāneyyan”ti.

“Pahāsi saṅkhaṁ na vimānamajjhagā,

Acchecchi taṇhaṁ idha nāmarūpe;

Taṁ chinnaganthaṁ anighaṁ nirāsaṁ,

Pariyesamānā nājjhagamuṁ;

Devā manussā idha vā huraṁ vā,

Saggesu vā sabbanivesanesu.

Sace vijānāsi vadehi yakkhā”ti.

“Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi—

Pāpaṁ na kayirā vacasā manasā,

Kāyena vā kiñcana sabbaloke;

Kāme pahāya satimā sampajāno,

Dukkhaṁ na sevetha anatthasaṁhitan”ti.

Nandanavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ

Nandanā nandati ceva,

Natthiputtasamena ca;

Khattiyo saṇamāno ca,

Niddātandī ca dukkaraṁ;

Hirī kuṭikā navamo,

Dasamo vutto samiddhināti.