Jantusutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikkhū, kosalesu viharanti himavantapasse araññakuṭikāya uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.

Atha kho jantu devaputto tadahuposathe pannarase yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi:

“Sukhajīvino pure āsuṁ,

bhikkhū gotamasāvakā;

Anicchā piṇḍamesanā,

anicchā sayanāsanaṁ;

Loke aniccataṁ ñatvā,

dukkhassantaṁ akaṁsu te.

Dupposaṁ katvā attānaṁ,

gāme gāmaṇikā viya;

Bhutvā bhutvā nipajjanti,

parāgāresu mucchitā.

Saṅghassa añjaliṁ katvā,

idhekacce vadāmahaṁ;

Apaviddhā anāthā te,

yathā petā tatheva te.

Ye kho pamattā viharanti,

te me sandhāya bhāsitaṁ;

Ye appamattā viharanti,

namo tesaṁ karomahan”ti.