Etaṁmamasutta

Sāvatthinidānaṁ.

“Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati, kiṁ upādāya, kiṁ abhinivissa:

‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassatī”ti?

Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…

“rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṁ upādāya, rūpaṁ abhinivissa …pe…

viññāṇe sati, viññāṇaṁ upādāya, viññāṇaṁ abhinivissa:

‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati.

Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave,

rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante” …pe…

vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupasseyyāti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Vedanā …

saññā …

saṅkhārā …

viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti?

“Aniccaṁ, bhante” …pe…

vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya etaṁ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupasseyyāti?

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ passaṁ …pe…

nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti.

Dutiyaṁ.