Uppalavaṇṇāsutta

Sāvatthinidānaṁ.

Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā …pe…

aññatarasmiṁ supupphitasālarukkhamūle aṭṭhāsi.

Atha kho māro pāpimā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena uppalavaṇṇā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā uppalavaṇṇaṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi:

“Supupphitaggaṁ upagamma bhikkhuni,

Ekā tuvaṁ tiṭṭhasi sālamūle;

Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātu,

Bāle na tvaṁ bhāyasi dhuttakānan”ti.

Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi:

“ko nu khvāyaṁ manusso vā amanusso vā gāthaṁ bhāsatī”ti?

Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi:

“māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatī”ti.

Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi:

“Sataṁ sahassānipi dhuttakānaṁ,

Idhāgatā tādisakā bhaveyyuṁ;

Lomaṁ na iñjāmi na santasāmi,

Na māra bhāyāmi tamekikāpi.

Esā antaradhāyāmi,

kucchiṁ vā pavisāmi te;

Pakhumantarikāyampi,

tiṭṭhantiṁ maṁ na dakkhasi.

Cittasmiṁ vasībhūtāmhi,

iddhipādā subhāvitā;

Sabbabandhanamuttāmhi,

na taṁ bhāyāmi āvuso”ti.

Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ uppalavaṇṇā bhikkhunī”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.