1. Kammakaraṇavagga

1. Vajjasutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:

“bhikkhavo”ti.

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.

Bhagavā etadavoca:

“Dvemāni, bhikkhave, vajjāni.

Katamāni dve?

Diṭṭhadhammikañca vajjaṁ samparāyikañca vajjaṁ.

Katamañca, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ?

Idha, bhikkhave, ekacco passati coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente;

kasāhipi tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente, hatthampi chindante, pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte, saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte, hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte, eṇeyyakampi karonte, baḷisamaṁsikampi karonte, kahāpaṇikampi karonte, khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte, tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṁ chindante.

Tassa evaṁ hoti:

‘yathārūpānaṁ kho pāpakānaṁ kammānaṁ hetu coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti;

kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṁsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṁ chindanti.

Ahañceva kho pana evarūpaṁ pāpakammaṁ kareyyaṁ, mampi rājāno gahetvā evarūpā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṁ;

kasāhipi tāḷeyyuṁ …pe… asināpi sīsaṁ chindeyyun’ti.

So diṭṭhadhammikassa vajjassa bhīto na paresaṁ pābhataṁ vilumpanto carati.

Idaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhadhammikaṁ vajjaṁ.

Katamañca, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ?

Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati:

‘kāyaduccaritassa kho pana pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, vacīduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ, manoduccaritassa pāpako dukkho vipāko abhisamparāyaṁ.

Ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ.

Kiñca taṁ yāhaṁ na kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyan’ti.

So samparāyikassa vajjassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati.

Idaṁ vuccati, bhikkhave, samparāyikaṁ vajjaṁ.

Imāni kho, bhikkhave, dve vajjāni.

Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ:

‘diṭṭhadhammikassa vajjassa bhāyissāma, samparāyikassa vajjassa bhāyissāma, vajjabhīruno bhavissāma vajjabhayadassāvino’ti.

Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ.

Vajjabhīruno, bhikkhave, vajjabhayadassāvino etaṁ pāṭikaṅkhaṁ yaṁ parimuccissati sabbavajjehī”ti.

Paṭhamaṁ.

2. Padhānasutta

“Dvemāni, bhikkhave, padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ.

Katamāni dve?

Yañca gihīnaṁ agāraṁ ajjhāvasataṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānatthaṁ padhānaṁ, yañca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ.

Imāni kho, bhikkhave, dve padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṁ.

Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dvinnaṁ padhānānaṁ yadidaṁ sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ.

Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ:

‘sabbūpadhipaṭinissaggatthaṁ padhānaṁ padahissāmā’ti.

Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Dutiyaṁ.

3. Tapanīyasutta

“Dveme, bhikkhave, dhammā tapanīyā.

Katame dve?

Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyaduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyasucaritaṁ;

vacīduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīsucaritaṁ;

manoduccaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manosucaritaṁ.

So ‘kāyaduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me kāyasucaritan’ti tappati;

‘vacīduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me vacīsucaritan’ti tappati;

‘manoduccaritaṁ me katan’ti tappati, ‘akataṁ me manosucaritan’ti tappati.

Ime kho, bhikkhave, dve dhammā tapanīyā”ti.

Tatiyaṁ.

4. Atapanīyasutta

“Dveme, bhikkhave, dhammā atapanīyā.

Katame dve?

Idha, bhikkhave, ekaccassa kāyasucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti kāyaduccaritaṁ;

vacīsucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti vacīduccaritaṁ;

manosucaritaṁ kataṁ hoti, akataṁ hoti manoduccaritaṁ.

So ‘kāyasucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me kāyaduccaritan’ti na tappati;

‘vacīsucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me vacīduccaritan’ti na tappati;

‘manosucaritaṁ me katan’ti na tappati, ‘akataṁ me manoduccaritan’ti na tappati.

Ime kho, bhikkhave, dve dhammā atapanīyā”ti.

Catutthaṁ.

5. Upaññātasutta

“Dvinnāhaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ upaññāsiṁ—

yā ca asantuṭṭhitā kusalesu dhammesu, yā ca appaṭivānitā padhānasmiṁ.

Appaṭivānī sudāhaṁ, bhikkhave, padahāmi:

‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti.

Tassa mayhaṁ, bhikkhave, appamādādhigatā sambodhi, appamādādhigato anuttaro yogakkhemo.

Tumhe cepi, bhikkhave, appaṭivānaṁ padaheyyātha:

‘kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti, tumhepi, bhikkhave, nacirasseva—

yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatha.

Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ:

‘appaṭivānaṁ padahissāma.

Kāmaṁ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upassussatu maṁsalohitaṁ, yaṁ taṁ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṁ na taṁ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṁ bhavissatī’ti.

Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Pañcamaṁ.

6. Saṁyojanasutta

“Dveme, bhikkhave, dhammā.

Katame dve?

Yā ca saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassitā, yā ca saṁyojaniyesu dhammesu nibbidānupassitā.

Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassī viharanto rāgaṁ na pajahati, dosaṁ na pajahati, mohaṁ na pajahati.

Rāgaṁ appahāya, dosaṁ appahāya, mohaṁ appahāya na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi.

‘Na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi.

Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu nibbidānupassī viharanto rāgaṁ pajahati, dosaṁ pajahati, mohaṁ pajahati.

Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya, parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi.

‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi.

Ime kho, bhikkhave, dve dhammā”ti.

Chaṭṭhaṁ.

7. Kaṇhasutta

“Dveme, bhikkhave, dhammā kaṇhā.

Katame dve?

Ahirikañca anottappañca.

Ime kho, bhikkhave, dve dhammā kaṇhā”ti.

Sattamaṁ.

8. Sukkasutta

“Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā.

Katame dve?

Hirī ca ottappañca.

Ime kho, bhikkhave, dve dhammā sukkā”ti.

Aṭṭhamaṁ.

9. Cariyasutta

“Dveme, bhikkhave, dhammā sukkā lokaṁ pālenti.

Katame dve?

Hirī ca ottappañca.

Ime kho, bhikkhave, dve sukkā dhammā lokaṁ na pāleyyuṁ, nayidha paññāyetha mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā.

Sambhedaṁ loko agamissa, yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā.

Yasmā ca kho, bhikkhave, ime dve sukkā dhammā lokaṁ pālenti tasmā paññāyati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṁ dārāti vā”ti.

Navamaṁ.

10. Vassūpanāyikasutta

“Dvemā, bhikkhave, vassūpanāyikā.

Katamā dve?

Purimikā ca pacchimikā ca.

Imā kho, bhikkhave, dve vassūpanāyikā”ti.

Dasamaṁ.

Kammakaraṇavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ

Vajjā padhānā dve tapanīyā,

Upaññātena pañcamaṁ;

Saṁyojanañca kaṇhañca,

Sukkaṁ cariyā vassūpanāyikena vaggo.