Saṅkhittasutta
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.
Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṁ etadavoca:
“Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpinī pahitattā vihareyyan”ti.
“Ye kho tvaṁ, gotami, dhamme jāneyyāsi:
‘ime dhammā sarāgāya saṁvattanti, no virāgāya;
saṁyogāya saṁvattanti, no visaṁyogāya;
ācayāya saṁvattanti, no apacayāya;
mahicchatāya saṁvattanti, no appicchatāya;
asantuṭṭhiyā saṁvattanti, no santuṭṭhiyā;
saṅgaṇikāya saṁvattanti, no pavivekāya;
kosajjāya saṁvattanti, no vīriyārambhāya;
dubbharatāya saṁvattanti, no subharatāyā’ti,
ekaṁsena, gotami, dhāreyyāsi:
‘neso dhammo, neso vinayo, netaṁ satthusāsanan’ti.
Ye ca kho tvaṁ, gotami, dhamme jāneyyāsi:
‘ime dhammā virāgāya saṁvattanti, no sarāgāya;
visaṁyogāya saṁvattanti, no saṁyogāya;
apacayāya saṁvattanti, no ācayāya;
appicchatāya saṁvattanti, no mahicchatāya;
santuṭṭhiyā saṁvattanti, no asantuṭṭhiyā;
pavivekāya saṁvattanti, no saṅgaṇikāya;
vīriyārambhāya saṁvattanti, no kosajjāya;
subharatāya saṁvattanti, no dubbharatāyā’ti,
ekaṁsena, gotami, dhāreyyāsi:
‘eso dhammo, eso vinayo, etaṁ satthusāsanan’”ti.
Tatiyaṁ.