Devahitasutta

Sāvatthinidānaṁ.

Tena kho pana samayena bhagavā vātehābādhiko hoti;

āyasmā ca upavāṇo bhagavato upaṭṭhāko hoti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upavāṇaṁ āmantesi:

“iṅgha me tvaṁ, upavāṇa, uṇhodakaṁ jānāhī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā upavāṇo bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena devahitassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṁ aṭṭhāsi.

Addasā kho devahito brāhmaṇo āyasmantaṁ upavāṇaṁ tuṇhībhūtaṁ ekamantaṁ ṭhitaṁ.

Disvāna āyasmantaṁ upavāṇaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

“Tuṇhībhūto bhavaṁ tiṭṭhaṁ,

muṇḍo saṅghāṭipāruto;

Kiṁ patthayāno kiṁ esaṁ,

kiṁ nu yācitumāgato”ti.

“Arahaṁ sugato loke,

vātehābādhiko muni;

Sace uṇhodakaṁ atthi,

munino dehi brāhmaṇa.

Pūjito pūjaneyyānaṁ,

sakkareyyāna sakkato;

Apacito apaceyyānaṁ,

tassa icchāmi hātave”ti.

Atha kho devahito brāhmaṇo uṇhodakassa kājaṁ purisena gāhāpetvā phāṇitassa ca puṭaṁ āyasmato upavāṇassa pādāsi.

Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ uṇhodakena nhāpetvā uṇhodakena phāṇitaṁ āloletvā bhagavato pādāsi.

Atha kho bhagavato ābādho paṭippassambhi.

Atha kho devahito brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.

Ekamantaṁ nisinno kho devahito brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

“Kattha dajjā deyyadhammaṁ,

kattha dinnaṁ mahapphalaṁ;

Kathañhi yajamānassa,

kathaṁ ijjhati dakkhiṇā”ti.

“Pubbenivāsaṁ yo vedī,

saggāpāyañca passati;

Atho jātikkhayaṁ patto,

abhiññāvosito muni.

Ettha dajjā deyyadhammaṁ,

ettha dinnaṁ mahapphalaṁ;

Evañhi yajamānassa,

evaṁ ijjhati dakkhiṇā”ti.

Evaṁ vutte, devahito brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:

“abhikkantaṁ, bho gotama …pe…

upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.