Saṅgāravasutta

Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:

“kiṁ nu kho, bho gotama, orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīran”ti?

“Micchādiṭṭhi kho, brāhmaṇa, orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ;

micchāsaṅkappo orimaṁ tīraṁ, sammāsaṅkappo pārimaṁ tīraṁ;

micchāvācā orimaṁ tīraṁ, sammāvācā pārimaṁ tīraṁ;

micchākammanto orimaṁ tīraṁ, sammākammanto pārimaṁ tīraṁ;

micchāājīvo orimaṁ tīraṁ, sammāājīvo pārimaṁ tīraṁ;

micchāvāyāmo orimaṁ tīraṁ, sammāvāyāmo pārimaṁ tīraṁ;

micchāsati orimaṁ tīraṁ, sammāsati pārimaṁ tīraṁ;

micchāsamādhi orimaṁ tīraṁ, sammāsamādhi pārimaṁ tīraṁ;

micchāñāṇaṁ orimaṁ tīraṁ, sammāñāṇaṁ pārimaṁ tīraṁ;

micchāvimutti orimaṁ tīraṁ, sammāvimutti pārimaṁ tīranti.

Idaṁ kho, brāhmaṇa, orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīranti.

Appakā te manussesu,

ye janā pāragāmino;

Athāyaṁ itarā pajā,

tīramevānudhāvati.

Ye ca kho sammadakkhāte,

dhamme dhammānuvattino;

Te janā pāramessanti,

maccudheyyaṁ suduttaraṁ.

Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya,

Sukkaṁ bhāvetha paṇḍito;

Okā anokamāgamma,

Viveke yattha dūramaṁ.

Tatrābhiratimiccheyya,

hitvā kāme akiñcano;

Pariyodapeyya attānaṁ,

cittaklesehi paṇḍito.

Yesaṁ sambodhiyaṅgesu,

sammā cittaṁ subhāvitaṁ;

Ādānapaṭinissagge,

anupādāya ye ratā;

Khīṇāsavā jutimanto,

te loke parinibbutā”ti.

Pañcamaṁ.