Dutiyamahānāmasutta
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme.
Tena kho pana samayena mahānāmo sakko gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā.
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti:
“niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti.
Assosi kho mahānāmo sakko:
“sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti:
‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’”ti.
Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca:
“sutaṁ metaṁ, bhante:
‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti—
niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’ti.
Tesaṁ no, bhante, nānāvihārehi viharataṁ kenassa vihārena vihātabban”ti?
“Sādhu sādhu, mahānāma.
Etaṁ kho, mahānāma, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ yaṁ tumhe tathāgataṁ upasaṅkamitvā puccheyyātha:
‘tesaṁ no, bhante, nānāvihārehi viharataṁ kenassa vihārena vihātabban’ti?
Saddho kho, mahānāma, ārādhako hoti, no assaddho;
āraddhavīriyo ārādhako hoti, no kusīto;
upaṭṭhitassati ārādhako hoti, no muṭṭhassati;
samāhito ārādhako hoti, no asamāhito;
paññavā ārādhako hoti, no duppañño.
Imesu kho tvaṁ, mahānāma, pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttari bhāveyyāsi.
Idha tvaṁ, mahānāma, tathāgataṁ anussareyyāsi:
‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti.
Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti;
ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti tathāgataṁ ārabbha.
Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ.
Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati.
Imaṁ kho tvaṁ, mahānāma, buddhānussatiṁ gacchantopi bhāveyyāsi, ṭhitopi bhāveyyāsi, nisinnopi bhāveyyāsi, sayānopi bhāveyyāsi, kammantaṁ adhiṭṭhahantopi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantopi bhāveyyāsi.
Puna caparaṁ tvaṁ, mahānāma, dhammaṁ anussareyyāsi …pe…
saṅghaṁ anussareyyāsi …pe…
attano sīlaṁ anussareyyāsi …pe…
attano cāgaṁ anussareyyāsi …pe…
devatā anussareyyāsi:
‘santi devā cātumahārājikā …pe… santi devā tatuttari.
Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati.
Yathārūpena sīlena …
sutena …
cāgena …
paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthūpapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti.
Yasmiṁ, mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti;
ujugatamevassa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti devatā ārabbha.
Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmojjaṁ.
Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati.
Imaṁ kho tvaṁ, mahānāma, devatānussatiṁ gacchantopi bhāveyyāsi, ṭhitopi bhāveyyāsi, nisinnopi bhāveyyāsi, sayānopi bhāveyyāsi, kammantaṁ adhiṭṭhahantopi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantopi bhāveyyāsī”ti.
Dutiyaṁ.
