Nandiyasutta

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme.

Tena kho pana samayena bhagavā sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagantukāmo hoti.

Assosi kho nandiyo sakko:

“bhagavā kira sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagantukāmo”ti.

Atha kho nandiyassa sakkassa etadahosi:

“yannūnāhampi sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagaccheyyaṁ.

Tattha kammantañceva adhiṭṭhahissāmi, bhagavantañca lacchāmi kālena kālaṁ dassanāyā”ti.

Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagacchi.

Nandiyopi kho sakko sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagacchi.

Tattha kammantañceva adhiṭṭhāsi, bhagavantañca labhi kālena kālaṁ dassanāya.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti:

“niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī”ti.

Assosi kho nandiyo sakko:

“sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti:

‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’”ti.

Atha kho nandiyo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho nandiyo sakko bhagavantaṁ etadavoca:

“sutaṁ metaṁ, bhante:

‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṁ karonti—

niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī’ti.

Tesaṁ no, bhante, nānāvihārehi viharataṁ kenassa vihārena vihātabban”ti?

“Sādhu sādhu, nandiya.

Etaṁ kho, nandiya, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ, yaṁ tumhe tathāgataṁ upasaṅkamitvā puccheyyātha:

‘tesaṁ no, bhante, nānāvihārehi viharataṁ kenassa vihārena vihātabban’ti?

Saddho kho, nandiya, ārādhako hoti, no assaddho;

sīlavā ārādhako hoti, no dussīlo;

āraddhavīriyo ārādhako hoti, no kusīto;

upaṭṭhitassati ārādhako hoti, no muṭṭhassati;

samāhito ārādhako hoti, no asamāhito;

paññavā ārādhako hoti, no duppañño.

Imesu kho te, nandiya, chasu dhammesu patiṭṭhāya pañcasu dhammesu ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā.

Idha tvaṁ, nandiya, tathāgataṁ anussareyyāsi:

‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti.

Iti kho te, nandiya, tathāgataṁ ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā.

Puna caparaṁ tvaṁ, nandiya, dhammaṁ anussareyyāsi:

‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti.

Iti kho te, nandiya, dhammaṁ ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā.

Puna caparaṁ tvaṁ, nandiya, kalyāṇamitte anussareyyāsi:

‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me,

yassa me kalyāṇamittā anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā’ti.

Iti kho te, nandiya, kalyāṇamitte ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā.

Puna caparaṁ tvaṁ, nandiya, attano cāgaṁ anussareyyāsi:

‘lābhā vata me, suladdhaṁ vata me,

yohaṁ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato’ti.

Iti kho te, nandiya, cāgaṁ ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā.

Puna caparaṁ tvaṁ, nandiya, devatā anussareyyāsi:

‘yā devatā atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devatānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapannā, tā karaṇīyaṁ attano na samanupassanti katassa vā paticayaṁ’.

Seyyathāpi, nandiya, bhikkhu asamayavimutto karaṇīyaṁ attano na samanupassati katassa vā paticayaṁ;

evamevaṁ kho, nandiya, yā tā devatā atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṁ devatānaṁ sahabyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapannā, tā karaṇīyaṁ attano na samanupassanti katassa vā paticayaṁ.

Iti kho te, nandiya, devatā ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhāpetabbā.

Imehi kho, nandiya, ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahateva pāpake akusale dhamme, na upādiyati.

Seyyathāpi, nandiya, kumbho nikkujjo vamateva udakaṁ, no vantaṁ paccāvamati;

seyyathāpi vā pana, nandiya, sukkhe tiṇadāye aggi mutto ḍahaññeva gacchati, no daḍḍhaṁ paccudāvattati;

evamevaṁ kho, nandiya, imehi ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahateva pāpake akusale dhamme, na upādiyatī”ti.

Tatiyaṁ.