Jarāvagga
Ko nu hāso kimānando,
niccaṁ pajjalite sati;
Andhakārena onaddhā,
padīpaṁ na gavesatha.
Passa cittakataṁ bimbaṁ,
arukāyaṁ samussitaṁ;
Āturaṁ bahusaṅkappaṁ,
yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti.
Parijiṇṇamidaṁ rūpaṁ,
roganīḷaṁ pabhaṅguraṁ;
Bhijjati pūtisandeho,
maraṇantañhi jīvitaṁ.
Yānimāni apatthāni,
alābūneva sārade;
Kāpotakāni aṭṭhīni,
tāni disvāna kā rati.
Aṭṭhīnaṁ nagaraṁ kataṁ,
maṁsalohitalepanaṁ;
Yattha jarā ca maccu ca,
māno makkho ca ohito.
Jīranti ve rājarathā sucittā,
Atho sarīrampi jaraṁ upeti;
Satañca dhammo na jaraṁ upeti,
Santo have sabbhi pavedayanti.
Appassutāyaṁ puriso,
balībaddhova jīrati;
Maṁsāni tassa vaḍḍhanti,
paññā tassa na vaḍḍhati.
Anekajātisaṁsāraṁ,
sandhāvissaṁ anibbisaṁ;
Gahakāraṁ gavesanto,
dukkhā jāti punappunaṁ.
Gahakāraka diṭṭhosi,
puna gehaṁ na kāhasi;
Sabbā te phāsukā bhaggā,
gahakūṭaṁ visaṅkhataṁ;
Visaṅkhāragataṁ cittaṁ,
taṇhānaṁ khayamajjhagā.
Acaritvā brahmacariyaṁ,
aladdhā yobbane dhanaṁ;
Jiṇṇakoñcāva jhāyanti,
khīṇamaccheva pallale.
Acaritvā brahmacariyaṁ,
aladdhā yobbane dhanaṁ;
Senti cāpātikhīṇāva,
purāṇāni anutthunaṁ.
Jarāvaggo ekādasamo.