Attavagga
Attānañce piyaṁ jaññā,
rakkheyya naṁ surakkhitaṁ;
Tiṇṇaṁ aññataraṁ yāmaṁ,
paṭijaggeyya paṇḍito.
Attānameva paṭhamaṁ,
patirūpe nivesaye;
Athaññamanusāseyya,
na kilisseyya paṇḍito.
Attānañce tathā kayirā,
yathāññamanusāsati;
Sudanto vata dametha,
attā hi kira duddamo.
Attā hi attano nātho,
ko hi nātho paro siyā;
Attanā hi sudantena,
nāthaṁ labhati dullabhaṁ.
Attanā hi kataṁ pāpaṁ,
Attajaṁ attasambhavaṁ;
Abhimatthati dummedhaṁ,
Vajiraṁvasmamayaṁ maṇiṁ.
Yassa accantadussilyaṁ,
māluvā sālamivotthataṁ;
Karoti so tathattānaṁ,
yathā naṁ icchatī diso.
Sukarāni asādhūni,
attano ahitāni ca;
Yaṁ ve hitañca sādhuñca,
taṁ ve paramadukkaraṁ.
Yo sāsanaṁ arahataṁ,
ariyānaṁ dhammajīvinaṁ;
Paṭikkosati dummedho,
diṭṭhiṁ nissāya pāpikaṁ;
Phalāni kaṭṭhakasseva,
attaghātāya phallati.
Attanā hi kataṁ pāpaṁ,
attanā saṅkilissati;
Attanā akataṁ pāpaṁ,
attanāva visujjhati;
Suddhī asuddhi paccattaṁ,
nāñño aññaṁ visodhaye.
Attadatthaṁ paratthena,
bahunāpi na hāpaye;
Attadatthamabhiññāya,
sadatthapasuto siyā.
Attavaggo dvādasamo.