Tatiyavagga

Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ:

“Evañce, bhikkhave, sattā jāneyyuṁ dānasaṁvibhāgassa vipākaṁ yathāhaṁ jānāmi, na adatvā bhuñjeyyuṁ, na ca nesaṁ maccheramalaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭheyya.

Yopi nesaṁ assa carimo ālopo carimaṁ kabaḷaṁ, tatopi na asaṁvibhajitvā bhuñjeyyuṁ, sace nesaṁ paṭiggāhakā assu.

Yasmā ca kho, bhikkhave, sattā na evaṁ jānanti dānasaṁvibhāgassa vipākaṁ yathāhaṁ jānāmi, tasmā adatvā bhuñjanti, maccheramalañca nesaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti.

Etamatthaṁ bhagavā avoca.

Tatthetaṁ iti vuccati:

“Evañce sattā jāneyyuṁ,

yathāvuttaṁ mahesinā;

Vipākaṁ saṁvibhāgassa,

yathā hoti mahapphalaṁ.

Vineyya maccheramalaṁ,

vippasannena cetasā;

Dajjuṁ kālena ariyesu,

yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

Annañca datvā bahuno,

dakkhiṇeyyesu dakkhiṇaṁ;

Ito cutā manussattā,

saggaṁ gacchanti dāyakā.

Te ca saggagatā tattha,

modanti kāmakāmino;

Vipākaṁ saṁvibhāgassa,

anubhonti amaccharā”ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti.

Chaṭṭhaṁ.