Dutiyavagga

Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ:

“Tathāgataṁ, bhikkhave, arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dve vitakkā bahulaṁ samudācaranti—

khemo ca vitakko, paviveko ca.

Abyāpajjhārāmo, bhikkhave, tathāgato abyāpajjharato.

Tamenaṁ, bhikkhave, tathāgataṁ abyāpajjhārāmaṁ abyāpajjharataṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarati:

‘imāyāhaṁ iriyāya na kañci byābādhemi tasaṁ vā thāvaraṁ vā’ti.

Pavivekārāmo, bhikkhave, tathāgato pavivekarato.

Tamenaṁ, bhikkhave, tathāgataṁ pavivekārāmaṁ pavivekarataṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarati:

‘yaṁ akusalaṁ taṁ pahīnan’ti.

Tasmātiha, bhikkhave, tumhepi abyāpajjhārāmā viharatha abyāpajjharatā.

Tesaṁ vo, bhikkhave, tumhākaṁ abyāpajjhārāmānaṁ viharataṁ abyāpajjharatānaṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarissati:

‘imāya mayaṁ iriyāya na kañci byābādhema tasaṁ vā thāvaraṁ vā’ti.

Pavivekārāmā, bhikkhave, viharatha pavivekaratā.

Tesaṁ vo, bhikkhave, tumhākaṁ pavivekārāmānaṁ viharataṁ pavivekaratānaṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarissati:

‘kiṁ akusalaṁ, kiṁ appahīnaṁ, kiṁ pajahāmā’”ti.

Etamatthaṁ bhagavā avoca.

Tatthetaṁ iti vuccati:

“Tathāgataṁ buddhamasayhasāhinaṁ,

Duve vitakkā samudācaranti naṁ;

Khemo vitakko paṭhamo udīrito,

Tato viveko dutiyo pakāsito.

Tamonudaṁ pāragataṁ mahesiṁ,

Taṁ pattipattaṁ vasimaṁ anāsavaṁ;

Visantaraṁ taṇhakkhaye vimuttaṁ,

Taṁ ve muniṁ antimadehadhāriṁ;

Mārañjahaṁ brūmi jarāya pāraguṁ.

Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito,

Yathāpi passe janataṁ samantato;

Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedho,

Pāsādamāruyha samantacakkhu;

Sokāvatiṇṇaṁ janatamapetasoko,

Avekkhati jātijarābhibhūtan”ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti.

Paṭhamaṁ.