Dutiyavagga
Vuttañhetaṁ bhagavatā vuttamarahatāti me sutaṁ:
“Dvemā, bhikkhave, nibbānadhātuyo.
Katamā dve?
Saupādisesā ca nibbānadhātu, anupādisesā ca nibbānadhātu.
Katamā ca, bhikkhave, saupādisesā nibbānadhātu?
Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto.
Tassa tiṭṭhanteva pañcindriyāni yesaṁ avighātattā manāpāmanāpaṁ paccanubhoti, sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedeti.
Tassa yo rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, saupādisesā nibbānadhātu.
Katamā ca, bhikkhave, anupādisesā nibbānadhātu?
Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto.
Tassa idheva, bhikkhave, sabbavedayitāni anabhinanditāni sīti bhavissanti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anupādisesā nibbānadhātu.
Imā kho, bhikkhave, dve nibbānadhātuyo”ti.
Etamatthaṁ bhagavā avoca.
Tatthetaṁ iti vuccati:
“Duve imā cakkhumatā pakāsitā,
Nibbānadhātū anissitena tādinā;
Ekā hi dhātu idha diṭṭhadhammikā,
Saupādisesā bhavanettisaṅkhayā;
Anupādisesā pana samparāyikā,
Yamhi nirujjhanti bhavāni sabbaso.
Ye etadaññāya padaṁ asaṅkhataṁ,
Vimuttacittā bhavanettisaṅkhayā;
Te dhammasārādhigamā khaye ratā,
Pahaṁsu te sabbabhavāni tādino”ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti.
Sattamaṁ.