Maṅgalasutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi.

Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi—

“Bahū devā manussā ca,

maṅgalāni acintayuṁ;

Ākaṅkhamānā sotthānaṁ,

brūhi maṅgalamuttamaṁ”.

“Asevanā ca bālānaṁ,

paṇḍitānañca sevanā;

Pūjā ca pūjaneyyānaṁ,

etaṁ maṅgalamuttamaṁ.

Patirūpadesavāso ca,

pubbe ca katapuññatā;

Attasammāpaṇidhi ca,

etaṁ maṅgalamuttamaṁ.

Bāhusaccañca sippañca,

vinayo ca susikkhito;

Subhāsitā ca yā vācā,

etaṁ maṅgalamuttamaṁ.

Mātāpituupaṭṭhānaṁ,

puttadārassa saṅgaho;

Anākulā ca kammantā,

etaṁ maṅgalamuttamaṁ.

Dānañca dhammacariyā ca,

ñātakānañca saṅgaho;

Anavajjāni kammāni,

etaṁ maṅgalamuttamaṁ.

Āratī viratī pāpā,

majjapānā ca saṁyamo;

Appamādo ca dhammesu,

etaṁ maṅgalamuttamaṁ.

Gāravo ca nivāto ca,

santuṭṭhi ca kataññutā;

Kālena dhammassavanaṁ,

etaṁ maṅgalamuttamaṁ.

Khantī ca sovacassatā,

samaṇānañca dassanaṁ;

Kālena dhammasākacchā,

etaṁ maṅgalamuttamaṁ.

Tapo ca brahmacariyañca,

ariyasaccāna dassanaṁ;

Nibbānasacchikiriyā ca,

etaṁ maṅgalamuttamaṁ.

Phuṭṭhassa lokadhammehi,

cittaṁ yassa na kampati;

Asokaṁ virajaṁ khemaṁ,

etaṁ maṅgalamuttamaṁ.

Etādisāni katvāna,

Sabbattha maparājitā;

Sabbattha sotthiṁ gacchanti,

Taṁ tesaṁ maṅgalamuttaman”ti.

Maṅgalasuttaṁ.