2. Buddhaguṇasatipaṭilābhapañha

Rājā āha—

“bhante nāgasena, tumhe etaṁ bhaṇatha—

‘yo vassasataṁ akusalaṁ kareyya, maraṇakāle ca ekaṁ buddhaguṇaṁ satiṁ paṭilabheyya, so devesu uppajjeyyā’ti etaṁ na saddahāmi, evañca pana vadetha ‘ekena pāṇātipātena niraye uppajjeyyā’ti etampi na saddahāmī”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja, khuddakopi pāsāṇo vinā nāvāya udake uppilaveyyā”ti.

“Na hi, bhante”ti.

“Kiṁ nu kho, mahārāja, vāhasatampi pāsāṇānaṁ nāvāya āropitaṁ udake uppilaveyyā”ti?

“Āma, bhante”ti.

“Yathā, mahārāja, nāvā, evaṁ kusalāni kammāni daṭṭhabbānī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Buddhaguṇasatipaṭilābhapañho dutiyo.