Brāhmaṇadhammikasutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho sambahulā kosalakā brāhmaṇamahāsālā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu.

Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṁ etadavocuṁ:

“sandissanti nu kho, bho gotama, etarahi brāhmaṇā porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhamme”ti?

“Na kho, brāhmaṇā, sandissanti etarahi brāhmaṇā porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhamme”ti.

“Sādhu no bhavaṁ gotamo porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhammaṁ bhāsatu, sace bhoto gotamassa agarū”ti.

“Tena hi, brāhmaṇā, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, bho”ti kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavato paccassosuṁ.

Bhagavā etadavoca:

“Isayo pubbakā āsuṁ,

saññatattā tapassino;

Pañca kāmaguṇe hitvā,

attadatthamacārisuṁ.

Na pasū brāhmaṇānāsuṁ,

na hiraññaṁ na dhāniyaṁ;

Sajjhāyadhanadhaññāsuṁ,

brahmaṁ nidhimapālayuṁ.

Yaṁ nesaṁ pakataṁ āsi,

dvārabhattaṁ upaṭṭhitaṁ;

Saddhāpakatamesānaṁ,

dātave tadamaññisuṁ.

Nānārattehi vatthehi,

sayanehāvasathehi ca;

Phītā janapadā raṭṭhā,

te namassiṁsu brāhmaṇe.

Avajjhā brāhmaṇā āsuṁ,

ajeyyā dhammarakkhitā;

Na ne koci nivāresi,

kuladvāresu sabbaso.

Aṭṭhacattālīsaṁ vassāni,

(komāra) Brahmacariyaṁ cariṁsu te;

Vijjācaraṇapariyeṭṭhiṁ,

Acaruṁ brāhmaṇā pure.

Na brāhmaṇā aññamagamuṁ,

napi bhariyaṁ kiṇiṁsu te;

Sampiyeneva saṁvāsaṁ,

saṅgantvā samarocayuṁ.

Aññatra tamhā samayā,

utuveramaṇiṁ pati;

Antarā methunaṁ dhammaṁ,

nāssu gacchanti brāhmaṇā.

Brahmacariyañca sīlañca,

ajjavaṁ maddavaṁ tapaṁ;

Soraccaṁ avihiṁsañca,

khantiñcāpi avaṇṇayuṁ.

Yo nesaṁ paramo āsi,

Brahmā daḷhaparakkamo;

Sa vāpi methunaṁ dhammaṁ,

Supinantepi nāgamā.

Tassa vattamanusikkhantā,

Idheke viññujātikā;

Brahmacariyañca sīlañca,

Khantiñcāpi avaṇṇayuṁ.

Taṇḍulaṁ sayanaṁ vatthaṁ,

Sappitelañca yāciya;

Dhammena samodhānetvā,

Tato yaññamakappayuṁ.

Upaṭṭhitasmiṁ yaññasmiṁ,

Nāssu gāvo haniṁsu te;

Yathā mātā pitā bhātā,

Aññe vāpi ca ñātakā;

Gāvo no paramā mittā,

Yāsu jāyanti osadhā.

Annadā baladā cetā,

Vaṇṇadā sukhadā tathā;

Etamatthavasaṁ ñatvā,

Nāssu gāvo haniṁsu te.

Sukhumālā mahākāyā,

Vaṇṇavanto yasassino;

Brāhmaṇā sehi dhammehi,

Kiccākiccesu ussukā;

Yāva loke avattiṁsu,

Sukhamedhitthayaṁ pajā.

Tesaṁ āsi vipallāso,

Disvāna aṇuto aṇuṁ;

Rājino ca viyākāraṁ,

Nāriyo samalaṅkatā.

Rathe cājaññasaṁyutte,

Sukate cittasibbane;

Nivesane nivese ca,

Vibhatte bhāgaso mite.

Gomaṇḍalaparibyūḷhaṁ,

Nārīvaragaṇāyutaṁ;

Uḷāraṁ mānusaṁ bhogaṁ,

Abhijjhāyiṁsu brāhmaṇā.

Te tattha mante ganthetvā,

Okkākaṁ tadupāgamuṁ;

Pahūtadhanadhaññosi,

Yajassu bahu te vittaṁ;

Yajassu bahu te dhanaṁ.

Tato ca rājā saññatto,

Brāhmaṇehi rathesabho;

Assamedhaṁ purisamedhaṁ,

Sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ;

Ete yāge yajitvāna,

Brāhmaṇānamadā dhanaṁ.

Gāvo sayanañca vatthañca,

Nāriyo samalaṅkatā;

Rathe cājaññasaṁyutte,

Sukate cittasibbane.

Nivesanāni rammāni,

Suvibhattāni bhāgaso;

Nānādhaññassa pūretvā,

Brāhmaṇānamadā dhanaṁ.

Te ca tattha dhanaṁ laddhā,

Sannidhiṁ samarocayuṁ;

Tesaṁ icchāvatiṇṇānaṁ,

Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatha;

Te tattha mante ganthetvā,

Okkākaṁ puna mupāgamuṁ.

Yathā āpo ca pathavī ca,

Hiraññaṁ dhanadhāniyaṁ;

Evaṁ gāvo manussānaṁ,

Parikkhāro so hi pāṇinaṁ;

Yajassu bahu te vittaṁ,

Yajassu bahu te dhanaṁ.

Tato ca rājā saññatto,

Brāhmaṇehi rathesabho;

Nekā satasahassiyo,

Gāvo yaññe aghātayi.

Na pādā na visāṇena,

Nāssu hiṁsanti kenaci;

Gāvo eḷakasamānā,

Soratā kumbhadūhanā;

Tā visāṇe gahetvāna,

Rājā satthena ghātayi.

Tato devā pitaro ca,

Indo asurarakkhasā;

Adhammo iti pakkanduṁ,

Yaṁ satthaṁ nipatī gave.

Tayo rogā pure āsuṁ,

Icchā anasanaṁ jarā;

Pasūnañca samārambhā,

Aṭṭhānavutimāgamuṁ.

Eso adhammo daṇḍānaṁ,

Okkanto purāṇo ahu;

Adūsikāyo haññanti,

Dhammā dhaṁsanti yājakā.

Evameso aṇudhammo,

Porāṇo viññugarahito;

Yattha edisakaṁ passati,

Yājakaṁ garahatī jano.

Evaṁ dhamme viyāpanne,

Vibhinnā suddavessikā;

Puthū vibhinnā khattiyā,

Patiṁ bhariyāvamaññatha.

Khattiyā brahmabandhū ca,

Ye caññe gottarakkhitā;

Jātivādaṁ nirākatvā,

Kāmānaṁ vasamanvagun”ti.

Evaṁ vutte, te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṁ etadavocuṁ:

“abhikkantaṁ, bho gotama …pe…

upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti.

Brāhmaṇadhammikasuttaṁ sattamaṁ.