Guhaṭṭhakasutta

Satto guhāyaṁ bahunābhichanno,

Tiṭṭhaṁ naro mohanasmiṁ pagāḷho;

Dūre vivekā hi tathāvidho so,

Kāmā hi loke na hi suppahāyā.

Icchānidānā bhavasātabaddhā,

Te duppamuñcā na hi aññamokkhā;

Pacchā pure vāpi apekkhamānā,

Ime va kāme purime va jappaṁ.

Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā,

Avadāniyā te visame niviṭṭhā;

Dukkhūpanītā paridevayanti,

Kiṁsū bhavissāma ito cutāse.

Tasmā hi sikkhetha idheva jantu,

Yaṁ kiñci jaññā visamanti loke;

Na tassa hetū visamaṁ careyya,

Appañhidaṁ jīvitamāhu dhīrā.

Passāmi loke pariphandamānaṁ,

Pajaṁ imaṁ taṇhagataṁ bhavesu;

Hīnā narā maccumukhe lapanti,

Avītataṇhāse bhavābhavesu.

Mamāyite passatha phandamāne,

Maccheva appodake khīṇasote;

Etampi disvā amamo careyya,

Bhavesu āsattimakubbamāno.

Ubhosu antesu vineyya chandaṁ,

Phassaṁ pariññāya anānugiddho;

Yadattagarahī tadakubbamāno,

Na lippatī diṭṭhasutesu dhīro.

Saññaṁ pariññā vitareyya oghaṁ,

Pariggahesu muni nopalitto;

Abbūḷhasallo caramappamatto,

Nāsīsatī lokamimaṁ parañcāti.

Guhaṭṭhakasuttaṁ dutiyaṁ.