Paṭhamavagga
“Samaṇassa ahu cintā,
pārāpariyassa bhikkhuno;
Ekakassa nisinnassa,
pavivittassa jhāyino.
Kimānupubbaṁ puriso,
kiṁ vataṁ kiṁ samācāraṁ;
Attano kiccakārīssa,
na ca kañci viheṭhaye.
Indriyāni manussānaṁ,
hitāya ahitāya ca;
Arakkhitāni ahitāya,
rakkhitāni hitāya ca.
Indriyāneva sārakkhaṁ,
indriyāni ca gopayaṁ;
Attano kiccakārīssa,
na ca kañci viheṭhaye.
Cakkhundriyañce rūpesu,
gacchantaṁ anivārayaṁ;
Anādīnavadassāvī,
so dukkhā na hi muccati.
Sotindriyañce saddesu,
gacchantaṁ anivārayaṁ;
Anādīnavadassāvī,
so dukkhā na hi muccati.
Anissaraṇadassāvī,
gandhe ce paṭisevati;
Na so muccati dukkhamhā,
gandhesu adhimucchito.
Ambilaṁ madhuraggañca,
tittakaggamanussaraṁ;
Rasataṇhāya gadhito,
hadayaṁ nāvabujjhati.
Subhānyappaṭikūlāni,
phoṭṭhabbāni anussaraṁ;
Ratto rāgādhikaraṇaṁ,
vividhaṁ vindate dukhaṁ.
Manaṁ cetehi dhammehi,
yo na sakkoti rakkhituṁ;
Tato naṁ dukkhamanveti,
sabbehetehi pañcahi.
Pubbalohitasampuṇṇaṁ,
bahussa kuṇapassa ca;
Naravīrakataṁ vagguṁ,
samuggamiva cittitaṁ.
Kaṭukaṁ madhurassādaṁ,
piyanibandhanaṁ dukhaṁ;
Khuraṁva madhunā littaṁ,
ullihaṁ nāvabujjhati.
Itthirūpe itthisare,
phoṭṭhabbepi ca itthiyā;
Itthigandhesu sāratto,
vividhaṁ vindate dukhaṁ.
Itthisotāni sabbāni,
sandanti pañca pañcasu;
Tesamāvaraṇaṁ kātuṁ,
yo sakkoti vīriyavā.
So atthavā so dhammaṭṭho,
so dakkho so vicakkhaṇo;
Kareyya ramamānopi,
kiccaṁ dhammatthasaṁhitaṁ.
Atho sīdati saññuttaṁ,
vajje kiccaṁ niratthakaṁ;
‘Na taṁ kiccan’ti maññitvā,
appamatto vicakkhaṇo.
Yañca atthena saññuttaṁ,
yā ca dhammagatā rati;
Taṁ samādāya vattetha,
sā hi ve uttamā rati.
Uccāvacehupāyehi,
Paresamabhijigīsati;
Hantvā vadhitvā atha socayitvā,
Ālopati sāhasā yo paresaṁ.
Tacchanto āṇiyā āṇiṁ,
nihanti balavā yathā;
Indriyānindriyeheva,
nihanti kusalo tathā.
Saddhaṁ vīriyaṁ samādhiñca,
satipaññañca bhāvayaṁ;
Pañca pañcahi hantvāna,
anīgho yāti brāhmaṇo.
So atthavā so dhammaṭṭho,
katvā vākyānusāsaniṁ;
Sabbena sabbaṁ buddhassa,
so naro sukhamedhatī”ti.
… Pārāpariyo thero ….