Paṭhamavagga

“Dvipādakoyaṁ asuci,

duggandho parihīrati;

Nānākuṇapaparipūro,

vissavanto tato tato.

Migaṁ nilīnaṁ kūṭena,

baḷiseneva ambujaṁ;

Vānaraṁ viya lepena,

bādhayanti puthujjanaṁ.

Rūpā saddā rasā gandhā,

phoṭṭhabbā ca manoramā;

Pañca kāmaguṇā ete,

itthirūpasmi dissare.

Ye etā upasevanti,

rattacittā puthujjanā;

Vaḍḍhenti kaṭasiṁ ghoraṁ,

ācinanti punabbhavaṁ.

Yo cetā parivajjeti,

sappasseva padā siro;

Somaṁ visattikaṁ loke,

sato samativattati.

Kāmesvādīnavaṁ disvā,

nekkhammaṁ daṭṭhu khemato;

Nissaṭo sabbakāmehi,

patto me āsavakkhayo”ti.

… Sabbakāmitthero ….

Chakkanipāto niṭṭhito.

Tatruddānaṁ

Uruveḷakassapo ca,

thero tekicchakāri ca;

Mahānāgo ca kullo ca,

mālukyo sappadāsako;

Kātiyāno migajālo,

jento sumanasavhayo;

Nhātamuni brahmadatto,

sirimaṇḍo sabbakāmī ca;

Gāthāyo caturāsīti,

therā cettha catuddasāti.