Kisāgotamītherīgāthā

“Kalyāṇamittatā muninā,

lokaṁ ādissa vaṇṇitā;

Kalyāṇamitte bhajamāno,

api bālo paṇḍito assa.

Bhajitabbā sappurisā,

Paññā tathā vaḍḍhati bhajantānaṁ;

Bhajamāno sappurise,

Sabbehipi dukkhehi pamucceyya.

Dukkhañca vijāneyya,

Dukkhassa ca samudayaṁ nirodhaṁ;

Aṭṭhaṅgikañca maggaṁ,

Cattāripi ariyasaccāni”.

“Dukkho itthibhāvo,

Akkhāto purisadammasārathinā;

Sapattikampi hi dukkhaṁ,

Appekaccā sakiṁ vijātāyo.

Galake api kantanti,

Sukhumāliniyo visāni khādanti;

Janamārakamajjhagatā,

Ubhopi byasanāni anubhonti”.

“Upavijaññā gacchantī,

addasāhaṁ patiṁ mataṁ;

Panthamhi vijāyitvāna,

appattāva sakaṁ gharaṁ.

Dve puttā kālakatā,

Patī ca panthe mato kapaṇikāya;

Mātā pitā ca bhātā,

Ḍayhanti ca ekacitakāyaṁ”.

“Khīṇakulīne kapaṇe,

Anubhūtaṁ te dukhaṁ aparimāṇaṁ;

Assū ca te pavattaṁ,

Bahūni ca jātisahassāni.

Vasitā susānamajjhe,

Athopi khāditāni puttamaṁsāni;

Hatakulikā sabbagarahitā,

Matapatikā amatamadhigacchiṁ.

Bhāvito me maggo,

Ariyo aṭṭhaṅgiko amatagāmī;

Nibbānaṁ sacchikataṁ,

Dhammādāsaṁ avekkhiṁhaṁ.

Ahamamhi kantasallā,

Ohitabhārā katañhi karaṇīyaṁ;

Kisā gotamī therī,

Vimuttacittā imaṁ bhaṇī”ti.

… Kisā gotamī therī ….

Ekādasakanipāto niṭṭhito.