Uppalavaṇṇātherīgāthā

“Ubho mātā ca dhītā ca,

mayaṁ āsuṁ sapattiyo;

Tassā me ahu saṁvego,

abbhuto lomahaṁsano.

Dhiratthu kāmā asucī,

duggandhā bahukaṇṭakā;

Yattha mātā ca dhītā ca,

sabhariyā mayaṁ ahuṁ.

Kāmesvādīnavaṁ disvā,

nekkhammaṁ daṭṭhu khemato;

Sā pabbajjiṁ rājagahe,

agārasmānagāriyaṁ.

Pubbenivāsaṁ jānāmi,

dibbacakkhu visodhitaṁ;

Cetopariccañāṇañca,

sotadhātu visodhitā.

Iddhīpi me sacchikatā,

patto me āsavakkhayo;

Chaḷabhiññā sacchikatā,

kataṁ buddhassa sāsanaṁ.

Iddhiyā abhinimmitvā,

caturassaṁ rathaṁ ahaṁ;

Buddhassa pāde vanditvā,

lokanāthassa tādino”.

“Supupphitaggaṁ upagamma pādapaṁ,

Ekā tuvaṁ tiṭṭhasi sālamūle;

Na cāpi te dutiyo atthi koci,

Bāle na tvaṁ bhāyasi dhuttakānaṁ”.

“Sataṁ sahassānipi dhuttakānaṁ,

Samāgatā edisakā bhaveyyuṁ;

Lomaṁ na iñje napi sampavedhe,

Kiṁ me tuvaṁ māra karissaseko.

Esā antaradhāyāmi,

kucchiṁ vā pavisāmi te;

Bhamukantare tiṭṭhāmi,

tiṭṭhantiṁ maṁ na dakkhasi.

Cittamhi vasībhūtāhaṁ,

iddhipādā subhāvitā;

Chaḷabhiññā sacchikatā,

kataṁ buddhassa sāsanaṁ.

Sattisūlūpamā kāmā,

khandhāsaṁ adhikuṭṭanā;

Yaṁ tvaṁ ‘kāmaratiṁ’ brūsi,

‘āratī’ dāni sā mama.

Sabbattha vihatā nandī,

Tamokhandho padālito;

Evaṁ jānāhi pāpima,

Nihato tvamasi antakā”ti.

… Uppalavaṇṇā therī ….

Dvādasakanipāto niṭṭhito.