Brāhmaṇasutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca mahākaccāno āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmā ca mahākappino āyasmā ca mahācundo āyasmā ca anuruddho āyasmā ca revato āyasmā ca nando yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu.

Addasā kho bhagavā te āyasmante dūratova āgacchante;

disvāna bhikkhū āmantesi:

“ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchanti;

ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchantī”ti.

Evaṁ vutte, aññataro brāhmaṇajātiko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca:

“kittāvatā nu kho, bhante, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā”ti?

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:

“Bāhitvā pāpake dhamme,

ye caranti sadā satā;

Khīṇasaṁyojanā buddhā,

te ve lokasmi brāhmaṇā”ti.

Pañcamaṁ.