Saddhāsutta

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu.

Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

“Saddhā dutiyā purisassa hoti,

No ce assaddhiyaṁ avatiṭṭhati;

Yaso ca kittī ca tatvassa hoti,

Saggañca so gacchati sarīraṁ vihāyā”ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

“Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ,

Saṁyojanaṁ sabbamatikkameyya;

Taṁ nāmarūpasmimasajjamānaṁ,

Akiñcanaṁ nānupatanti saṅgā”ti.

“Pamādamanuyuñjanti,

bālā dummedhino janā;

Appamādañca medhāvī,

dhanaṁ seṭṭhaṁva rakkhati.

Mā pamādamanuyuñjetha,

mā kāmarati santhavaṁ;

Appamatto hi jhāyanto,

pappoti paramaṁ sukhan”ti.