Dutiyapajjunnadhītusuttaṁ

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.

Atha kho cūḷakokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ mahāvanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi.

Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā cūḷakokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

“Idhāgamā vijjupabhāsavaṇṇā,

Kokanadā pajjunnassa dhītā;

Buddhañca dhammañca namassamānā,

Gāthācimā atthavatī abhāsi.

Bahunāpi kho taṁ vibhajeyyaṁ,

Pariyāyena tādiso dhammo;

Saṅkhittamatthaṁ lapayissāmi,

Yāvatā me manasā pariyattaṁ.

Pāpaṁ na kayirā vacasā manasā,

Kāyena vā kiñcana sabbaloke;

Kāme pahāya satimā sampajāno,

Dukkhaṁ na sevetha anatthasaṁhitan”ti.

Satullapakāyikavaggo catuttho.

Tassuddānaṁ

Sabbhimaccharinā sādhu,

na santujjhānasaññino;

Saddhā samayo sakalikaṁ,

ubho pajjunnadhītaroti.