Rūpasutta

Sāvatthinidānaṁ.

“Rūpā, bhikkhave, aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino;

saddā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino;

gandhā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino;

rasā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino;

phoṭṭhabbā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino;

dhammā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.

Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ saddahati adhimuccati, ayaṁ vuccati saddhānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ;

abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya;

abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti.

Yassa kho, bhikkhave, ime dhammā evaṁ paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti, ayaṁ vuccati: ‘dhammānusārī, okkanto sammattaniyāmaṁ, sappurisabhūmiṁ okkanto, vītivatto puthujjanabhūmiṁ;

abhabbo taṁ kammaṁ kātuṁ, yaṁ kammaṁ katvā nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjeyya;

abhabbo ca tāva kālaṁ kātuṁ yāva na sotāpattiphalaṁ sacchikaroti’.

Yo, bhikkhave, ime dhamme evaṁ pajānāti evaṁ passati, ayaṁ vuccati:

‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’”ti.

Dutiyaṁ.