Tapokammasutta

Evaṁ me sutaṁ—

ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho.

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:

“mutto vatamhi tāya dukkarakārikāya.

Sādhu mutto vatamhi tāya anatthasaṁhitāya dukkarakārikāya.

Sādhu vatamhi mutto bodhiṁ samajjhagan”ti.

Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

“Tapokammā apakkamma,

yena sujjhanti māṇavā;

Asuddho maññasi suddho,

suddhimaggā aparaddho”ti.

Atha kho bhagavā “māro ayaṁ pāpimā” iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

“Anatthasaṁhitaṁ ñatvā,

yaṁ kiñci amaraṁ tapaṁ;

Sabbaṁ natthāvahaṁ hoti,

phiyārittaṁva dhammani.

Sīlaṁ samādhi paññañca,

Maggaṁ bodhāya bhāvayaṁ;

Pattosmi paramaṁ suddhiṁ,

Nihato tvamasi antakā”ti.

Atha kho māro pāpimā “jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato”ti, dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.