Vaṅgīsasutta

Ekaṁ samayaṁ āyasmā vaṅgīso sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso aciraarahattappatto hutvā vimuttisukhaṁ paṭisaṁvedī tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

“Kāveyyamattā vicarimha pubbe,

Gāmā gāmaṁ purā puraṁ;

Athaddasāma sambuddhaṁ,

Saddhā no upapajjatha.

So me dhammamadesesi,

khandhāyatanadhātuyo;

Tassāhaṁ dhammaṁ sutvāna,

pabbajiṁ anagāriyaṁ.

Bahunnaṁ vata atthāya,

bodhiṁ ajjhagamā muni;

Bhikkhūnaṁ bhikkhunīnañca,

ye niyāmagataddasā.

Svāgataṁ vata me āsi,

mama buddhassa santike;

Tisso vijjā anuppattā,

kataṁ buddhassa sāsanaṁ.

Pubbenivāsaṁ jānāmi,

Dibbacakkhuṁ visodhitaṁ;

Tevijjo iddhipattomhi,

Cetopariyāyakovido”ti.

Tassuddānaṁ

Nikkhantaṁ arati ceva,

pesalā atimaññanā;

Ānandena subhāsitā,

sāriputtapavāraṇā;

Parosahassaṁ koṇḍañño,

moggallānena gaggarā;

Vaṅgīsena dvādasāti.

Vaṅgīsasaṁyuttaṁ samattaṁ.