Pesalasutta

Ekaṁ samayaṁ āyasmā vaṅgīso āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṁ.

Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso attano paṭibhānena aññe pesale bhikkhū atimaññati.

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi:

“alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ;

yvāhaṁ attano paṭibhānena aññe pesale bhikkhū atimaññāmī”ti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano vippaṭisāraṁ uppādetvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

“Mānaṁ pajahassu gotama,

Mānapathañca pajahassu;

Asesaṁ mānapathasmiṁ,

Samucchito vippaṭisārīhuvā cirarattaṁ.

Makkhena makkhitā pajā,

Mānahatā nirayaṁ papatanti;

Socanti janā cirarattaṁ,

Mānahatā nirayaṁ upapannā.

Na hi socati bhikkhu kadāci,

Maggajino sammāpaṭipanno;

Kittiñca sukhañca anubhoti,

Dhammadasoti tamāhu pahitattaṁ.

Tasmā akhilodha padhānavā,

Nīvaraṇāni pahāya visuddho;

Mānañca pahāya asesaṁ,

Vijjāyantakaro samitāvī”ti.