Anuruddhasutta

Ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe.

Atha kho aññatarā tāvatiṁsakāyikā devatā jālinī nāma āyasmato anuruddhassa purāṇadutiyikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

“Tattha cittaṁ paṇidhehi,

yattha te vusitaṁ pure;

Tāvatiṁsesu devesu,

sabbakāmasamiddhisu;

Purakkhato parivuto,

devakaññāhi sobhasī”ti.

“Duggatā devakaññāyo,

sakkāyasmiṁ patiṭṭhitā;

Te cāpi duggatā sattā,

devakaññāhi patthitā”ti.

“Na te sukhaṁ pajānanti,

ye na passanti nandanaṁ;

Āvāsaṁ naradevānaṁ,

tidasānaṁ yasassinan”ti.

“Na tvaṁ bāle vijānāsi,

yathā arahataṁ vaco;

Aniccā sabbasaṅkhārā,

uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti,

tesaṁ vūpasamo sukho.

Natthi dāni punāvāso,

devakāyasmi jālini;

Vikkhīṇo jātisaṁsāro,

natthi dāni punabbhavo”ti.