Dānapāramī 2

“Punāparaṁ yadā homi,

Brāhmaṇo saṅkhasavhayo;

Mahāsamuddaṁ taritukāmo,

Upagacchāmi paṭṭanaṁ.

Tatthaddasaṁ paṭipathe,

Sayambhuṁ aparājitaṁ;

Kantāraddhānaṁ paṭipannaṁ,

Tattāya kaṭhinabhūmiyā.

Tamahaṁ paṭipathe disvā,

imamatthaṁ vicintayiṁ;

‘Idaṁ khettaṁ anuppattaṁ,

puññakāmassa jantuno.

Yathā kassako puriso,

khettaṁ disvā mahāgamaṁ;

Tattha bījaṁ na ropeti,

na so dhaññena atthiko.

Evamevāhaṁ puññakāmo,

Disvā khettavaruttamaṁ;

Yadi tattha kāraṁ na karomi,

Nāhaṁ puññena atthiko.

Yathā amacco muddikāmo,

rañño antepure jane;

Na deti tesaṁ dhanadhaññaṁ,

muddito parihāyati.

Evamevāhaṁ puññakāmo,

Vipulaṁ disvāna dakkhiṇaṁ;

Yadi tassa dānaṁ na dadāmi,

Parihāyissāmi puññato’.

Evāhaṁ cintayitvāna,

orohitvā upāhanā;

Tassa pādāni vanditvā,

adāsiṁ chattupāhanaṁ.

Tenevāhaṁ sataguṇato,

Sukhumālo sukhedhito;

Api ca dānaṁ paripūrento,

Evaṁ tassa adāsahan”ti.

Saṅkhacariyaṁ dutiyaṁ.