Dānapāramī 3
“Punāparaṁ yadā homi,
indapatthe puruttame;
Rājā dhanañcayo nāma,
kusale dasahupāgato.
Kaliṅgaraṭṭhavisayā,
brāhmaṇā upagañchu maṁ;
Āyācuṁ maṁ hatthināgaṁ,
dhaññaṁ maṅgalasammataṁ.
‘Avuṭṭhiko janapado,
dubbhikkho chātako mahā;
Dadāhi pavaraṁ nāgaṁ,
nīlaṁ añjanasavhayaṁ’.
‘Na me yācakamanuppatte,
paṭikkhepo anucchavo;
Mā me bhijji samādānaṁ,
dassāmi vipulaṁ gajaṁ’.
Nāgaṁ gahetvā soṇḍāya,
bhiṅgāre ratanāmaye;
Jalaṁ hatthe ākiritvā,
brāhmaṇānaṁ adaṁ gajaṁ.
Tassa nāge padinnamhi,
amaccā etadabravuṁ;
‘Kiṁ nu tuyhaṁ varaṁ nāgaṁ,
yācakānaṁ padassasi.
Dhaññaṁ maṅgalasampannaṁ,
saṅgāmavijayuttamaṁ;
Tasmiṁ nāge padinnamhi,
kiṁ te rajjaṁ karissati’.
‘Rajjampi me dade sabbaṁ,
sarīraṁ dajjamattano;
Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ,
tasmā nāgaṁ adāsahan’”ti.
Kururājacariyaṁ tatiyaṁ.