Sīlapāramī 10
“Punāparaṁ yadā homi,
saṅkhapālo mahiddhiko;
Dāṭhāvudho ghoraviso,
dvijivho uragādhibhū.
Catuppathe mahāmagge,
nānājanasamākule;
Caturo aṅge adhiṭṭhāya,
tattha vāsamakappayiṁ.
Chaviyā cammena maṁsena,
Nahāruaṭṭhikehi vā;
Yassa etena karaṇīyaṁ,
Dinnaṁyeva harātu so.
Addasaṁsu bhojaputtā,
kharā luddā akāruṇā;
Upagañchuṁ mamaṁ tattha,
daṇḍamuggarapāṇino.
Nāsāya vinivijjhitvā,
naṅguṭṭhe piṭṭhikaṇṭake;
Kāje āropayitvāna,
bhojaputtā hariṁsu maṁ.
Sasāgarantaṁ pathaviṁ,
sakānanaṁ sapabbataṁ;
Icchamāno cahaṁ tattha,
nāsāvātena jhāpaye.
Sūlehi vinivijjhante,
Koṭṭayantepi sattibhi;
Bhojaputte na kuppāmi,
Esā me sīlapāramī”ti.
Saṅkhapālacariyaṁ dasamaṁ.
Hatthināgavaggo dutiyo.
Tassuddānaṁ
Hatthināgo bhūridatto,
campeyyo bodhi mahiṁso;
Ruru mātaṅgo dhammo ca,
atrajo ca jayaddiso.
Ete nava sīlabalā,
parikkhārā padesikā;
Jīvitaṁ parirakkhitvā,
sīlāni anurakkhisaṁ.
Saṅkhapālassa me sato,
sabbakālampi jīvitaṁ;
Yassa kassaci niyyattaṁ,
tasmā sā sīlapāramīti.
Sīlapāraminiddeso niṭṭhito.