Nekkhammapāramī 2
“Punāparaṁ yadā homi,
indapatthe puruttame;
Kāmito dayito putto,
somanassoti vissuto.
Sīlavā guṇasampanno,
kalyāṇapaṭibhānavā;
Vuḍḍhāpacāyī hirīmā,
saṅgahesu ca kovido.
Tassa rañño patikaro,
ahosi kuhakatāpaso;
Ārāmaṁ mālāvacchañca,
ropayitvāna jīvati.
Tamahaṁ disvāna kuhakaṁ,
thusarāsiṁva ataṇḍulaṁ;
Dumaṁva anto susiraṁ,
kadaliṁva asārakaṁ.
Natthimassa sataṁ dhammo,
sāmaññāpagato ayaṁ;
Hirīsukkadhammajahito,
jīvitavuttikāraṇā.
Kupito ahu paccanto,
aṭavīhi parantihi;
Taṁ nisedhetuṁ gacchanto,
anusāsi pitā mamaṁ.
‘Mā pamajji tuvaṁ tāta,
jaṭilaṁ uggatāpanaṁ;
Yadicchakaṁ pavattehi,
sabbakāmadado hi so’.
Tamahaṁ gantvānupaṭṭhānaṁ,
Idaṁ vacanamabraviṁ;
‘Kacci te gahapati kusalaṁ,
Kiṁ vā te āharīyatu’.
Tena so kupito āsi,
kuhako mānanissito;
‘Ghātāpemi tuvaṁ ajja,
raṭṭhā pabbājayāmi vā’.
Nisedhayitvā paccantaṁ,
rājā kuhakamabravi;
‘Kacci te bhante khamanīyaṁ,
sammāno te pavattito’.
Tassa ācikkhatī pāpo,
kumāro yathā nāsiyo;
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā,
āṇāpesi mahīpati.
‘Sīsaṁ tattheva chinditvā,
katvāna catukhaṇḍikaṁ;
Rathiyā rathiyaṁ dassetha,
sā gati jaṭilahīḷitā’.
Tattha kāraṇikā gantvā,
caṇḍā luddā akāruṇā;
Mātu aṅke nisinnassa,
ākaḍḍhitvā nayanti maṁ.
Tesāhaṁ evamavacaṁ,
bandhataṁ gāḷhabandhanaṁ;
‘Rañño dassetha maṁ khippaṁ,
rājakiriyāni atthi me’.
Te maṁ rañño dassayiṁsu,
pāpassa pāpasevino;
Disvāna taṁ saññāpesiṁ,
mamañca vasamānayiṁ.
So maṁ tattha khamāpesi,
mahārajjamadāsi me;
Sohaṁ tamaṁ dālayitvā,
pabbajiṁ anagāriyaṁ.
Na me dessaṁ mahārajjaṁ,
kāmabhogo na dessiyo;
Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ,
tasmā rajjaṁ pariccajin”ti.
Somanassacariyaṁ dutiyaṁ.