Nekkhammapāramī 3

“Punāparaṁ yadā homi,

kāsirājassa atrajo;

Ayogharamhi saṁvaḍḍho,

nāmenāsi ayogharo.

‘Dukkhena jīvito laddho,

saṁpīḷe patiposito;

Ajjeva putta paṭipajja,

kevalaṁ vasudhaṁ imaṁ’.

Saraṭṭhakaṁ sanigamaṁ,

sajanaṁ vanditva khattiyaṁ;

Añjaliṁ paggahetvāna,

idaṁ vacanamabraviṁ.

‘Ye keci mahiyā sattā,

hīnamukkaṭṭhamajjhimā;

Nirārakkhā sake gehe,

vaḍḍhanti sakañātibhi.

Idaṁ loke uttariyaṁ,

saṁpīḷe mama posanaṁ;

Ayogharamhi saṁvaḍḍho,

appabhe candasūriye.

Pūtikuṇapasampuṇṇā,

muccitvā mātukucchito;

Tato ghoratare dukkhe,

puna pakkhittayoghare.

Yadihaṁ tādisaṁ patvā,

dukkhaṁ paramadāruṇaṁ;

Rajjesu yadi rajjāmi,

pāpānaṁ uttamo siyaṁ.

Ukkaṇṭhitomhi kāyena,

rajjenamhi anatthiko;

Nibbutiṁ pariyesissaṁ,

yattha maṁ maccu na maddiye’.

Evāhaṁ cintayitvāna,

viravante mahājane;

Nāgova bandhanaṁ chetvā,

pāvisiṁ kānanaṁ vanaṁ.

Mātāpitā na me dessā,

napi me dessaṁ mahāyasaṁ;

Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ,

tasmā rajjaṁ pariccajin”ti.

Ayogharacariyaṁ tatiyaṁ.