Nekkhammapāramī 3
“Punāparaṁ yadā homi,
kāsirājassa atrajo;
Ayogharamhi saṁvaḍḍho,
nāmenāsi ayogharo.
‘Dukkhena jīvito laddho,
saṁpīḷe patiposito;
Ajjeva putta paṭipajja,
kevalaṁ vasudhaṁ imaṁ’.
Saraṭṭhakaṁ sanigamaṁ,
sajanaṁ vanditva khattiyaṁ;
Añjaliṁ paggahetvāna,
idaṁ vacanamabraviṁ.
‘Ye keci mahiyā sattā,
hīnamukkaṭṭhamajjhimā;
Nirārakkhā sake gehe,
vaḍḍhanti sakañātibhi.
Idaṁ loke uttariyaṁ,
saṁpīḷe mama posanaṁ;
Ayogharamhi saṁvaḍḍho,
appabhe candasūriye.
Pūtikuṇapasampuṇṇā,
muccitvā mātukucchito;
Tato ghoratare dukkhe,
puna pakkhittayoghare.
Yadihaṁ tādisaṁ patvā,
dukkhaṁ paramadāruṇaṁ;
Rajjesu yadi rajjāmi,
pāpānaṁ uttamo siyaṁ.
Ukkaṇṭhitomhi kāyena,
rajjenamhi anatthiko;
Nibbutiṁ pariyesissaṁ,
yattha maṁ maccu na maddiye’.
Evāhaṁ cintayitvāna,
viravante mahājane;
Nāgova bandhanaṁ chetvā,
pāvisiṁ kānanaṁ vanaṁ.
Mātāpitā na me dessā,
napi me dessaṁ mahāyasaṁ;
Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ,
tasmā rajjaṁ pariccajin”ti.
Ayogharacariyaṁ tatiyaṁ.