Dānapāramī 9
“Yā me ahosi janikā,
phussatī nāma khattiyā;
Sā atītāsu jātīsu,
sakkassa mahesī piyā.
Tassā āyukkhayaṁ ñatvā,
devindo etadabravi;
‘Dadāmi te dasa vare,
varabhadde yadicchasi’.
Evaṁ vuttā ca sā devī,
sakkaṁ punidamabravi;
‘Kiṁ nu me aparādhatthi,
kiṁ nu dessā ahaṁ tava;
Rammā cāvesi maṁ ṭhānā,
vātova dharaṇīruhaṁ’.
Evaṁ vutto ca so sakko,
puna tassidamabravi;
‘Na ceva te kataṁ pāpaṁ,
na ca me tvaṁsi appiyā.
Ettakaṁyeva te āyu,
cavanakālo bhavissati;
Paṭiggaṇha mayā dinne,
vare dasa varuttame’.
Sakkena sā dinnavarā,
tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā;
Mamaṁ abbhantaraṁ katvā,
phussatī dasa vare varī.
Tato cutā sā phussatī,
khattiye upapajjatha;
Jetuttaramhi nagare,
sañjayena samāgami.
Yadāhaṁ phussatiyā kucchiṁ,
okkanto piyamātuyā;
Mama tejena me mātā,
sadā dānaratā ahu.
Adhane āture jiṇṇe,
yācake addhike jane;
Samaṇe brāhmaṇe khīṇe,
deti dānaṁ akiñcane.
Dasa māse dhārayitvāna,
karonte puraṁ padakkhiṇaṁ;
Vessānaṁ vīthiyā majjhe,
janesi phussatī mamaṁ.
Na mayhaṁ mattikaṁ nāmaṁ,
napi pettikasambhavaṁ;
Jātettha vessavīthiyā,
tasmā vessantaro ahu.
Yadāhaṁ dārako homi,
jātiyā aṭṭhavassiko;
Tadā nisajja pāsāde,
dānaṁ dātuṁ vicintayiṁ.
‘Hadayaṁ dadeyyaṁ cakkhuṁ,
maṁsampi rudhirampi ca;
Dadeyyaṁ kāyaṁ sāvetvā,
yadi koci yācaye mamaṁ’.
Sabhāvaṁ cintayantassa,
akampitamasaṇṭhitaṁ;
Akampi tattha pathavī,
sineruvanavaṭaṁsakā.
Anvaddhamāse pannarase,
puṇṇamāse uposathe;
Paccayaṁ nāgamāruyha,
dānaṁ dātuṁ upāgamiṁ.
Kaliṅgaraṭṭhavisayā,
brāhmaṇā upagañchu maṁ;
Ayācuṁ maṁ hatthināgaṁ,
dhaññaṁ maṅgalasammataṁ.
‘Avuṭṭhiko janapado,
dubbhikkho chātako mahā;
Dadāhi pavaraṁ nāgaṁ,
sabbasetaṁ gajuttamaṁ’.
Dadāmi na vikampāmi,
yaṁ maṁ yācanti brāhmaṇā;
Santaṁ nappatigūhāmi,
dāne me ramate mano.
Na me yācakamanuppatte,
paṭikkhepo anucchavo;
Mā me bhijji samādānaṁ,
dassāmi vipulaṁ gajaṁ.
Nāgaṁ gahetvā soṇḍāya,
bhiṅgāre ratanāmaye;
Jalaṁ hatthe ākiritvā,
brāhmaṇānaṁ adaṁ gajaṁ.
Punāparaṁ dadantassa,
sabbasetaṁ gajuttamaṁ;
Tadāpi pathavī kampi,
sineruvanavaṭaṁsakā.
Tassa nāgassa dānena,
sivayo kuddhā samāgatā;
Pabbājesuṁ sakā raṭṭhā,
‘vaṅkaṁ gacchatu pabbataṁ’.
Tesaṁ nicchubhamānānaṁ,
akampitamasaṇṭhitaṁ;
Mahādānaṁ pavattetuṁ,
ekaṁ varamayācisaṁ.
Yācitā sivayo sabbe,
ekaṁ varamadaṁsu me;
Sāvayitvā kaṇṇabheriṁ,
mahādānaṁ dadāmahaṁ.
Athettha vattatī saddo,
tumulo bheravo mahā;
Dānenimaṁ nīharanti,
puna dānaṁ dadātayaṁ.
Hatthiṁ asse rathe datvā,
dāsiṁ dāsaṁ gavaṁ dhanaṁ;
Mahādānaṁ daditvāna,
nagarā nikkhamiṁ tadā.
Nikkhamitvāna nagarā,
nivattitvā vilokite;
Tadāpi pathavī kampi,
sineruvanavaṭaṁsakā.
Catuvāhiṁ rathaṁ datvā,
ṭhatvā cātummahāpathe;
Ekākiyo adutiyo,
maddideviṁ idamabraviṁ.
‘Tvaṁ maddi kaṇhaṁ gaṇhāhi,
lahukā esā kaniṭṭhikā;
Ahaṁ jāliṁ gahessāmi,
garuko bhātiko hi so’.
Padumaṁ puṇḍarīkaṁva,
maddī kaṇhājinaggahī;
Ahaṁ suvaṇṇabimbaṁva,
jāliṁ khattiyamaggahiṁ.
Abhijātā sukhumālā,
khattiyā caturo janā;
Visamaṁ samaṁ akkamantā,
vaṅkaṁ gacchāma pabbataṁ.
Ye keci manujā enti,
anumagge paṭippathe;
Maggante paṭipucchāma,
‘kuhiṁ vaṅkantapabbato’.
Te tattha amhe passitvā,
karuṇaṁ giramudīrayuṁ;
Dukkhante paṭivedenti,
dūre vaṅkantapabbato.
Yadi passanti pavane,
dārakā phaline dume;
Tesaṁ phalānaṁ hetumhi,
uparodanti dārakā.
Rodante dārake disvā,
ubbiddhā vipulā dumā;
Sayamevoṇamitvāna,
upagacchanti dārake.
Idaṁ acchariyaṁ disvā,
abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ;
Sāhukāraṁ pavattesi,
maddī sabbaṅgasobhanā.
Accheraṁ vata lokasmiṁ,
abbhutaṁ lomahaṁsanaṁ;
Vessantarassa tejena,
sayamevoṇatā dumā.
Saṅkhipiṁsu pathaṁ yakkhā,
anukampāya dārake;
Nikkhantadivaseneva,
cetaraṭṭhamupāgamuṁ.
Saṭṭhirājasahassāni,
tadā vasanti mātule;
Sabbe pañjalikā hutvā,
rodamānā upāgamuṁ.
Tattha vattetvā sallāpaṁ,
cetehi cetaputtehi;
Te tato nikkhamitvāna,
vaṅkaṁ agamu pabbataṁ.
Āmantayitvā devindo,
vissakammaṁ mahiddhikaṁ;
Assamaṁ sukataṁ rammaṁ,
paṇṇasālaṁ sumāpaya.
Sakkassa vacanaṁ sutvā,
vissakammo mahiddhiko;
Assamaṁ sukataṁ rammaṁ,
paṇṇasālaṁ sumāpayi.
Ajjhogāhetvā pavanaṁ,
appasaddaṁ nirākulaṁ;
Caturo janā mayaṁ tattha,
vasāma pabbatantare.
Ahañca maddidevī ca,
jālī kaṇhājinā cubho;
Aññamaññaṁ sokanudā,
vasāma assame tadā.
Dārake anurakkhanto,
asuñño homi assame;
Maddī phalaṁ āharitvā,
poseti sā tayo jane.
Pavane vasamānassa,
addhiko maṁ upāgami;
Āyāci puttake mayhaṁ,
jāliṁ kaṇhājinaṁ cubho.
Yācakaṁ upagataṁ disvā,
hāso me upapajjatha;
Ubho putte gahetvāna,
adāsiṁ brāhmaṇe tadā.
Sake putte cajantassa,
jūjake brāhmaṇe yadā;
Tadāpi pathavī kampi,
sineruvanavaṭaṁsakā.
Punadeva sakko oruyha,
hutvā brāhmaṇasannibho;
Āyāci maṁ maddideviṁ,
sīlavantiṁ patibbataṁ.
Maddiṁ hatthe gahetvāna,
udakañjali pūriya;
Pasannamanasaṅkappo,
tassa maddiṁ adāsahaṁ.
Maddiyā dīyamānāya,
gagane devā pamoditā;
Tadāpi pathavī kampi,
sineruvanavaṭaṁsakā.
Jāliṁ kaṇhājinaṁ dhītaṁ,
maddideviṁ patibbataṁ;
Cajamāno na cintesiṁ,
bodhiyāyeva kāraṇā.
Na me dessā ubho puttā,
maddidevī na dessiyā;
Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ,
tasmā piye adāsahaṁ.
Punāparaṁ brahāraññe,
mātāpitusamāgame;
Karuṇaṁ paridevante,
sallapante sukhaṁ dukhaṁ.
Hirottappena garunā,
ubhinnaṁ upasaṅkami;
Tadāpi pathavī kampi,
sineruvanavaṭaṁsakā.
Punāparaṁ brahāraññā,
nikkhamitvā sañātibhi;
Pavisāmi puraṁ rammaṁ,
jetuttaraṁ puruttamaṁ.
Ratanāni satta vassiṁsu,
mahāmegho pavassatha;
Tadāpi pathavī kampi,
sineruvanavaṭaṁsakā.
Acetanāyaṁ pathavī,
aviññāya sukhaṁ dukhaṁ;
Sāpi dānabalā mayhaṁ,
sattakkhattuṁ pakampathā”ti.
Vessantaracariyaṁ navamaṁ.
